Pēc viņa teiktā, galvenais riska faktors infekcijas izplatībai arvien ir tās "imports" no ārzemēm. Risku rada arī izklaidēšanās, ballītes un bāru apmeklēšana, kas "Latvijā notiek pilnā sparā", skaidroja speciālists.
"Šī ir galvenā risku kombinācija. Tāpat situāciju var pasliktināt pulcēšanās ierobežojumu atvieglojumi, taču tas bija paredzami," piebilda Dumpis.
Ņemot vērā pēdējās dienās pieaugušo jauno Covid-19 gadījumu skaitu Latvijā, speciālista ieskatā pagaidām būtu pāragri runāt par jaunu ierobežojumu ieviešanu, jo pašlaik ir svarīgi atbildīgi ievērot vismaz tos ierobežojumus un ieteikumus, kas jau ir spēkā, ko, pēc Dumpja vārdiem, cilvēki dara nelabprāt. Savukārt saslimušo skaita pieaugums patlaban galvenokārt saistīts ar lokāliem slimības uzliesmojumiem. Viņš pauda, ka tikmēr, kamēr epidemiologi spēj izsekot epidemioloģisko saiti, nosakot to, kā pacients inficējies ar Covid-19, situācija var tikt kontrolēta.
"Tomēr uzliesmojums ilustrē tipisko situāciju, kas saistīta ar ballītēm, restorānu apmeklējumiem. Tas sasaucas arī ar situāciju Balkānos, kur pāragri tika pasludināta uzvara pār Covid-19," norādīja Dumpis.
Viņš akcentēja lietotnes Apturi Covid instalēšanas nozīmi, uzsverot, ka, piemēram, pēdējā uzliesmojuma gadījumā divos Rīgas restorānos epidemiologiem būtu daudz vieglāk veikt izmeklēšanas darbu un noskaidrot iespējamās saslimušo cilvēku kontaktpersonas, ja restorāna apmeklētāji būtu savos tālruņos instalējuši minēto lietotni.
"Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka pastāv risks saslimt ar Covid-19, ejot uz ballītēm, izklaides vietām, jo slimība nav atkāpusies un turpina izplatīties," brīdināja eksperts, uzsverot, ka nereti cilvēki nesaprot šķietami vienkāršas lietas - ka divu metru distances ievērošana nozīmē arī to, ka nav jāsabučojas un jāsarokojas ar satiktajiem cilvēkiem.
Dumpis sacīja, ka pēdējās dienās pieaugušais jauno Covid-19 gadījumu skaits vēl nenorāda uz kritisku situāciju, tomēr, vērtējot, piemēram, Balkānu valstu pieredzi, ir jābūt piesardzīgiem un jāsaprot, ka noteikto ierobežojumu un piesardzības pasākumu neievērošana var rezultēties arvien plašākā slimības izplatībā arī Latvijā.
"Ja skatāmies uz Horvātiju, Serbiju, kur ir pat virs 100 saslimušajiem dienā jau kādu ilgāku laiku, mums jāsaprot, ka tā var notikt arī pie mums, ja nereaģējam laikus. Galvenais ir nevis pastiprināt, bet ievērot esošos ierobežojumus, jo tie joprojām ir spēkā, un tas ir galvenais, kas tiešām strādā. Cilvēkiem būtu jāpārdomā par ballītēm, tikšanos ar tiem, kuri atbraukuši no ārzemēm," skaidroja speciālists.
Dumpis tāpat skaidroja, ka patlaban noteiktais saslimšanas gadījumu slieksnis uz 100 000 iedzīvotāju brīvai ceļošanai starp valstīm Latvijai nav optimāls. "Tas ir politisks un ekonomisks kompromiss. Mums šis slieksnis nozīmētu lielus ciparus. Ja mums būtu 15 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju, mēs ļoti uztrauktos," pauda Dumpis.
Vērtējot to, kā Latvijas iedzīvotāji ievērojuši ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai garajās Jāņu brīvdienās, Dumpis secinājis, ka kopumā cilvēki nemaz nav uzvedušies "tik labi", tomēr pašreizējie slimības uzliesmojumi ar minēto svētku svinēšanu nav saistīti. "Ja būtu iekšējā epidemioloģiskā izplatība, tad Jāņi statistikā atspoguļotos smagāk," skaidroja speciālists.
Kā ziņots, aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1773 Covid-19 testi, un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Šobrīd SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie, iespējams, saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu Aqua Luna un 28.jūnija vakarā restorānu Riviera Rīgā.
SPKC norāda, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu Aqua Luna, bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem sākta saziņa.
Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.