Viņš norādīja, ka, skatoties vēsturē, ir skaidri redzams, ka uzvar tā puse, kura spēj nodrošināt lielāku militārās tehnikas un ieroču kapacitāti. Tāpat ir jābūt loģistikai un tīklam, lai piegāžu ķēdes darbotos ātri un precīzi.
"Mēs varam palielināt karavīru skaitu, bet mums ir vajadzīgi arī ieroči, tanki un citas lietas, kurus pagaidām nav kam saražot tādā skaitā, lai nodrošinātu esošās vajadzības," sacīja Garisons, papildinot, ka, lai uzvarētu karā ir jābūt militārai industriālai bāzei, kuru Eiropas Savienībā joprojām var palielināt.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norāda, ka Eiropā joprojām valstis dalās divās daļās. Viena daļa valstu uzskata un runā, ka atrodas faktiski karā, parezumējot, ka ir jārīkojas straujāk, bet cita puse izvēlas par karu Ukrainā un drošības situāciju reģionā faktiski nerunāt, līdz ar ko ir nepieciešams turpināt sarunas un runāt par šīm problēmām.
Latvijas Ārpolitikas institūts piekto gadu rīko Rīgas Drošības Forumu, pulcējot starptautiska līmeņa ekspertus drošības, politikas, tehnoloģiju, izglītības un aizsardzības jautājumos.
pievienota 4. rindkopa