Uzbrukums Ukrainai un rietumvalstu īstenotās sankcijas pret Maskavu varētu neradīt vēl vienu globālo recesiju, jo abas valstis kopā veido mazāk nekā 2% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt liela daļa reģiona ekonomiku spējušas veiksmīgi atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.
Taču šis konflikts varētu radīt būtisku kaitējumu vairāku valstu ekonomikām un nozarēm. Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ieguvējvalsts un nozīmīga dabasgāzes eksportētāja. Tikmēr Ukrainas lauksaimniecības nodrošina pārtiku miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Analītiķi skaidro, ka Krievijas īstenotais uzbrukums varētu palēnināt Eiropas ekonomikas atlabšanu, paaugstinot jau tā augstās enerģijas cenas. Eiropa gandrīz 40% patērētās dabasgāzes saņem no Krievijas, un piekļuves liegšana šim enerģijas avotam varētu negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomikas atveseļošanos. Augstās dabasgāzes cenas jau tā paaugstinājušas mājsaimniecības izdevumus, ierobežojot patēriņu pirktspēju.
Vienlaikus apdraudējums lauksaimniecībai Ukrainas austrumos un eksportam pa Melno jūru varētu samazināt kviešu piegādes laikā, kad pārtikas produktu cenas pasaulē jau atrodas augstākajā līmenī kopš 2011.gada, un vairākās valstīs novērojamas pārtikas produktu deficīts. Ukraina ir pasaulē piektā lielākā kviešu eksportētāja.
Enerģijas un pārtikas produktu cenu kāpums radīs papildu slogu inflācijai, kuru politiķi un centrālās bankas šobrīd aktīvi cenšas samazināt. "Capital Economics" aplēses liecina, ka sliktākā scenārija gadījumā attiecībā uz konflikta eskalāciju un sankcijām naftas cena pasaules tirgū varētu sasniegt 140 dolāru par barelu, tādējādi veicinot arī gāzes cenu pieaugumu.
Šī kombinācija gada inflāciju pasaules turīgajās valstīs varētu palielināt pat par diviem procentpunktiem.
Viso pilsētām
pari