2017.gadā Austrālija izvirzīja septiņus mērķus, lai uzlabotu aborigēnu pārticības, veselības un labklājības stāvokli. No 25 miljoniem Austrālijas iedzīvotāju 700 000 ir aborigēni, kas gandrīz visos ekonomikas un sociālajos rādītājos atrodas pašās sliktākajās pozīcijās.
No septiņiem mērķiem izdevies sasniegt tikai divus.
"Mēs iemūžinām iesakņojušos domāšanas veidu, kas nodots tālāk divus gadsimtus un vairāk, un tas bija uzskats, ka mēs zinām labāk nekā mūsu vietējās tautas. Mēs nezinām," Austrālijas parlamentā paziņoja Morisons.
"Mēs arī domājām, ka mēs izprotam viņu problēmas labāk nekā viņi paši. Mēs nesaprotam. Viņi dzīvo ar tām. Mums jāskata plaisa, ko vēlamies aizpildīt, nevis no mūsu skatupunkta, bet no iedzimto austrāliešu skatupunkta," norādīja Morisons.
Premjers paziņoja, ka pēc konsultācijām ar aborigēniem tiks izveidota jauna aborigēnu policija.
Aborigēni apmetās uz dzīvi Austrālijā vismaz 50 000 gadu pirms britu kolonistiem, bet viņi nav atzīti valsts konstitūcijā.
Saskaņā ar ikgadējo ziņojumu aborigēnu vidū prasme rakstīt ir par 20% zemāka par vidējo rādītāju, mirstība aborigēnu bērnu vidū ir gandrīz divreiz lielāka nekā pārējo austrāliešu vidū, bet bezdarbs aborigēnu vidū ir par vairāk nekā 25% lielāks nekā pārējo Austrālijas iedzīvotāju vidū.
"Tā nav tikai plaisa, tā iz aiza, tā ir atvērta brūce mūsu valsts dvēselē," sacīja Nacionālās aborigēnu kopienas kontrolētās veselības organizācijas pārstāvis Pats Tērners.
"Kolektīvi mums ir uz to jānorāda, jābūt patiesiem par valdību neveiksmēm un to, kā mēs līdz tam nonācām, lai mēs varam izstrādāt jaunu un godīgu veidu, kā virzīties uz priekšu," norādīja Tērners.