Viņa norādīja, ka redz daudzas pazīstamas sejas gan no ekspertu kopienas, gan no starptautiskām organizācijām, gan valdības, privātā sektora un akadēmiskajām aprindām. Bražes ieskatā, šī pieredzes un perspektīvu daudzveidība ir konferences galvenā priekšrocība, kas visiem ir bagātīgi jāizmanto.
Uzrunā Braže klāstīja, ka nākamajās divās dienās eksperti analizēs ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās (FIMI) ietekmi uz vēlēšanām un demokrātiskām institūcijām, ģeneratīvā mākslīgā intelekta jaunumus, kiberdrošību un starptautisko partnerību lomu.
Viņa pauda cerību, ka konferencē tās dalībnieki ne tikai "apbrīnos problēmu, kā to bieži vien izvēlas darīt daudzi akadēmiķi", bet arī virzīs analīzi uz risinājuma pusi - tehnoloģiju, tiesību aktu, regulējuma un noturības ziņā.
"Tas, ka šī konference notiek Rīgā, Latvijā, sniedz mums īpašu iespēju bagātināt mūsu diskusijas, analizējot dezinformācijas draudus plašākā FIMI kontekstā, ar ko saskaramies kā demokrātiskas valstis," klātesošajiem sacīja Latvijas ārlietu ministre.
Viņa norādīja, ka Baltijas valstis ir saskārušās ar visu naidīgo FIMI metožu spektru, tostarp naidīgu dezinformāciju kopš neatkarības atgūšanas pirms 33 gadiem. Pēc Bražes paustā, Baltijas valstu pieredzē pakļautība nenozīmē neaizsargātību.
"Mēs esam izturējuši visus ietekmes operāciju un dezinformācijas uzbrukumus kā noturīgas, attīstītas demokrātijas. Esam veiksmīgi izturējuši pāreju, lai kļūtu par pilntiesīgām Eiropas Savienības (ES), NATO, OECD, un eirozonas dalībvalstīm," teica ministre.
Viņa klāstīja, ka katrā pagriezienā, katrā svarīgākajā politiskajā situācijā Baltijas valstis ir saskārušās ar naidīgu dezinformāciju gan ārvalstīs, gan iekšzemē, mēģinot valstis palēnināt, taču "mēs esam izturējuši un attīstījuši kritisku noturību".
"Tajā pašā laikā mums šajā telpā ir daudz tiešas pieredzes un izpratnes par pretinieku, ar kuru saskaramies, un par taktiku, ko tas izmanto informācijas jomā. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir aktualizējis saikni starp mēģinājumiem manipulēt ar informāciju no ārvalstīm un draudiem ES un NATO kolektīvai drošībai," pauda Braže.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka informācijas operācijas ir būtisks Krievijas destabilizācijas un apvērsuma centienu veicinātājs, un tāpēc tās ir rūpīgi jāpārbauda. Pēc Bražes domām, šo centienu apkarošanai ir nepieciešams apzināties draudus, kas sniedzas pāri Ukrainas robežām, un aktīvi sadarboties to valstu valsts un privātajam sektoram, uz kurām tiek vērsti šādi centieni.
"Reaģējot uz šiem draudiem, ir ļoti svarīgi, lai Rietumvalstis stātos pretī šim izaicinājumam. Mēs nevaram darboties tikai reaģējoši, ar saviem vēstījumiem atspēkojot dezinformāciju. Mēs varam vadīt un gūt panākumus, izprotot informatīvo vidi, ieguldot jaunās tehnoloģijās un veidojot atbilstošas un noturīgas spējas," teica Latvijas ārlietu ministre.
Viņa skaidroja, ka ir jau zināmi spēcīgi pretlīdzekļi pret FIMI - kvalitatīvi plurālistiski plašsaziņas līdzekļi, pilsoniskā izglītība, kritiskā domāšana un medijpratība, tomēr daudz kas vēl ir jādara, tostarp pretizlūkošanas, sankciju jomā un attiecībā uz politisko gribu īstenot esošo regulējumu.
Starptautiskā "EU DisinfoLab" konference, kas veltīta cīņai pret dezinformāciju, norisinās ik gadu. Tā apvieno aktīvistus, pētniekus un ekspertus, lai dalītos ar pieredzi un rīkiem, plānotu stratēģisku sadarbību un sekotu līdzi jaunākajām attīstības tendencēm dezinformācijas jomā.
Konferenci organizē Beļģijā bāzētā nevalstiskā organizācija "EU DisinfoLab" ar ĀM atbalstu. Projekts tiek finansēts no Latvijas kandidatūras publiskās kampaņas dalībai ANO Drošības padomē 2026. un 2027.gadā.