Pētnieks uzsvēra, ka Putina izteikumi par to, ka Krievijai nav interešu citās valstīs, patiesībā nav nekas jauns. Būtu pārsteidzoši, ja Krievijas prezidents būtu pateicis, ka Krievijai ir interese par citām valstīm un tiek plānots kaut ko darīt Polijā, Lietuvā vai citviet.
"Īpaši jāņem vērā intervijas vadmotīvs - Krievija ne pie kā nav vainīga un tai uzbrūk citi, tāpat Krievijai tiek darīts pāri par neko. Putins tādā veidā mēģināja vilkt paralēles ar to, ka Krievija šajā gadījumā ir patiesais upuris," sacīja Balodis.
Viņa ieskatā ir jāfokusējas nevis uz to, ko Putins saka, bet gan uz to, ko Krievija dara. Balodis uzsvēra, ka Krievijas ārpolitikā Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir vērā ņemama vieta. Baltijas valstis Krieviju interesē tādēļ, ka Krievija ir draudu avots un turpinās tāda būt.
"Tas uzreiz nenozīmē kādus tūlītējus uzbrukuma draudus, jo patlaban Krievijas politiskie un militārie resursi ir saistīti. Arī tad, ja Krievijas resursi nebūtu sasaistīti Ukrainā, tas, ka Krievijai šie resursi ir, uzreiz nenozīmē arī nodomu kaut kā ar šiem resursiem rīkoties. Mums ir skaidri jāapzinās, ka Krievija ir draudu avots un jāgatavojas," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Pēc Baloža paustā, Krievija var mēģināt izmantot dažādus instrumentus ne tikai Baltijas valstu apdraudēšanai fiziskā ziņā, bet, piemēram, ar dažādiem instrumentiem, ieskaitot, bet ne tikai bruņotos spēkus, censties ietekmēt demokrātiju un iekšpolitiku. Pētnieks uzsvēra, ka Putina izteikumus nevajadzētu ņemt par pilnu, bet tā vietā - turpināt ieguldīt pašiem savā aizsardzībā un drošībā.
LETA jau rakstīja, ka Putins intervijā Karlsonam mudināja Vašingtonu atzīt Maskavas intereses un pārliecināt Ukrainu sēsties pie sarunu galda.
Diktators arī apgalvoja, ka Krievija ir gatava sarunām par cietumnieku apmaiņu, kuras ietvaros tiktu atbrīvots ASV laikraksta "Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, kā arī deva mājienu, ka Maskava vēlas, lai tiktu atbrīvots Vācijā apcietināts Krievijas aģents.
Vašingtonai ir jāaptur ieroču piegādes Ukrainai un jāpārliecina Kijivu sēsties pie sarunu galda, mudināja diktators. "Mēs nekad neesam noraidījuši sarunas," sacīja Putins.
Rietumiem neizdosies panākt Krievijas "stratēģisku sakāvi" Ukrainā, apgalvoja diktators. Viņš arī noraidīja pieņēmumus, ka Krievija grasītos uzbrukt Polijai vai kādai citai NATO valstij.
Pēc Putina teiktā, "Krievija nosūtīs savus karaspēkus uz Poliju tikai vienā gadījumā: ja Krievijai tiks uzbrukts no Polijas puses. Kāpēc? Tāpēc, ka mums nav nekādu interešu ne Polijā, ne Latvijā - nekur. Kāpēc mums tas? Mums vienkārši nav nekādu interešu. Vieni draudi".
Intervija bija pirmā, ko Putins sniedzis kādam Rietumu mediju pārstāvim kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs vēl pirms intervijas publiskošanas aicināja nepārspīlēt tās nozīmi.
"Atcerieties, jūs klausāties Vladimiru Putinu, un jums nevajadzētu uztvert kā patiesību visu, ko viņš saka," mudināja Kērbijs.