Viņš norādīja, ka patlaban gan Slovākijas valdība, gan valsts augstākā amatpersona ir mainījuši valsts kursu, jo iepriekš Slovākija bija viena no cītīgākajām Ukrainas atbalstītājām, sniedzot nozīmīgu militāro palīdzību. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora ieskatā Slovākijā notikušais ir viens no straujākajiem pagriezieniem Ukrainas atbalsta jautājumā.
Andžāns pieļāva, ka ES līmenī varētu būt grūtāk pieņemt lēmumus - ja līdz šim problēmas bija ar Ungāriju, tad patlaban vēl nav skaidrs, cik liels traucēklis lēmumu pieņemšanā būs Slovākija. Viņš uzsvēra, ka ir lēmumi ES, kas jāpieņem pēc vienprātības principa, un ES būs jāstrādā nevis ar vienu, bet ar diviem "skeptiķiem".
Eksperts atzīmēja, ka ES tiesiskuma jautājumos bija divi "problēmbērni" - Ungārija un Polija. Daudzi ES uzelpoja, kad Polijas premjera amatā apstiprināja Donaldu Tusku. Iespējams, ka tiesiskuma jautājumi var kļūt par izaicinājumu ar Slovākijai.
LETA jau rakstīja, ka Slovākijā 6.aprīlī notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis Pellegrīni, kurš saņēma 53% balsu, bet viņa sāncensis, opozīcijas atbalstītais bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks - 47% balsu. Vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā bija 61%.
Pirmajā kārtā, kurā bija pavisam deviņi kandidāti, neviens kandidāts neieguva vairāk par pusi balsu, tādēļ tika rīkota otrā kārta. Pirmajā kārtā Korčoks saņēma 42% balsu, bet Pellegrīni - 37% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 52%.
48 gadus vecajam Pellegrīni atbalstu paudis premjerministrs Roberts Fico, kurš ne tikai atteicies sniegt Ukrainai militāro palīdzību, bet pat apšaubījis tās suverenitāti un aicinājis panākt vienošanos ar agresorvalsti Krieviju.
Tikmēr 60 gadus vecais Korčoks pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, un viņa nostāja līdzinās pozīcijai, kuru ieņēmusi pašreizējā prezidente Zuzana Čaputova, kas asi kritizē populistisko valdību, taču izšķīrusies nekandidēt uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu.
Pellegrīni "atbalstīs (..) mūsu saišu pavājināšanos ar sabiedrotajiem un partneriem NATO un Eiropas Savienībā, vājāku atbalstu Ukrainai un noslieci uz Krieviju", ziņu aģentūrai AFP sacīja analītiķis Grigorijs Mesežņikovs.
Pellegrīni ilgi bijis Fico līdzgaitnieks un nomainīja savu patronu premjera krēslā, kad tas 2018.gadā bija spiests atkāpties pēc masu protestiem, ko izraisīja žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas slepkavība.
Kucjaks centās atmaskot itāļu mafijas sakarus ar Fico vadīto kreisi populistisko partiju "Smer-SD", kuras biedrs tolaik bija arī Pellegrīni, kas tagad pārstāv paša dibināto partiju partiju "Hlas", kas joprojām faktiski ir "Smer-SD" filiāle un tikpat lielā mērā ir iesaistīta korupcijā un darījumos ar organizēto noziedzību. Fico atgriezās premjerministra amatā 2023.gadā.
Lai gan prezidents Slovākijā pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvarās ietilpst starptautisku līgumu ratifikācija, un tiesnešu, tajā skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšana. Valsts galva ir arī armijas virspavēlnieks. Prezidentam ir arī tiesības noteikt veto parlamenta apstiprinātiem likumprojektiem.