Ģenerāladvokāts Manuels Kamposs Sančess-Bordona secināja, ka ES noteikumi attiecas uz jebkuru situāciju, kurā uzņēmumiem tiek uzliktas saistības, tostarp kā pamatojumu minot nacionālo drošību.
Sančess-Bordona norādīja, ka Lielbritānijas, Francijas un Beļģijas noteikumi prasa "vispārēju un nekritisku" personas datu vākšanu, tostarp, par personas atrašanās vietu un kontaktiem, lai gan saziņas saturs netiek saglabāts.
2016.gadā ES Tiesa nolēma, ka komunikācijas datu vākšana un glabāšana ir pretrunā ES noteikumiem.
Sančess-Bordona uzsvēra, ka šie noteikumi, kuru mērķis ir paturēt noslēpumā saziņas saturu, ir jāievēro.
Viņš norādīja, ka nacionālās drošības uzturēšanai izlūkdienesti var vāk šādus datus ierobežotā apmērā ierobežotu laika posmu, ierobežojot piekļuvi datiem un informējot lietotājus. Ārkārtas gadījumos šos ierobežojumus var atcelt, piemēram, ja tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Ģenerāladvokāts ar šādu viedokli nāca klājā, izskatot četras lietas, ar kurām ES Tiesā vērsušās privātuma aizsardzības organizācijas Lielbritānijā, Francijā un Beļģijā.
ES Tiesas tiesneši, pieņemot spriedumus, bieži ņem vērā ģenerāladvokātu viedokli.