"Jauns aspekts ir tas, ka tur ir Turcijas militāra iejaukšanās, un tas rada šī konflikta internacionalizācijas risku," parlamentam sacīja ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Jau iepriekš izskanējušas apsūdzības, ka Turcija uz Kalnu Karabahas konflikta zonu Azerbaidžānas atbalstam nosūtījusi kaujiniekus no Sīrijas.
Ankara uz Karabahas konflikta zonu nosūtījusi džihādistus, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, brīdinot, ka Turcija pārkāpj sarkano līniju.
Turcija uz šiem pārmetumiem publiski nav atbildējusi.
"Ņemot vērā, ka konfliktu uzsāka Azerbaidžāna, iepretim Azerbaidžānas puses nelielajiem teritoriālajiem ieguvumiem upuri civilistu vidū ir lieli," trešdien sacīja Ledriāns.
Ministrs atkārtoti pauda aicinājumu izbeigt kaujas un atgriezties pie sarunām bez priekšnosacījumu izvirzīšanas EDSO tā dēvētās Minskas grupas vadībā. Tās līdzpriekšsēdētājas ir ASV, Francija un Krievija.
"Rīt Ženēvā notiks sanāksme, vēl viena pirmdien Maskavā, un mēs ceram, ka tas novedīs pie sarunu sākšanas," sacīja Ledriāns.
Kopš 27.septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas ar Azerbaidžānas spēkiem savas mājas nācies pamest pusei Kalnu Karabahas iedzīvotāju, trešdien paziņoja separātiskā reģiona amatpersonas.
Apstiprināts, ka konfliktā dzīvību zaudējuši jau gandrīz 290 cilvēki, arī vairāk nekā 47 civiliedzīvotāji.
Pastāv bažas, ka šis konflikts var izvērsties plašākā karā, kurā tiks ierautas arī reģionālās lielvaras Turcija un Krievija.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna, kur lielajās pilsētās noteikta komandantstunda.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Šajā konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 30 000 cilvēku.