"Mums ir vajadzīga stratēģiska pacietība. Šī ir situācija, kurā saduras intereses un vērtības. Mazai valstij šai situācijā ir viegli izdarīt izvēli - mēs vienmēr varam būt vienīgi vērtību pusē. Intereses var mainīties, bet vērtību kompass nē," viņa uzsvērusi.
Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014. gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.
Jūnijā kopš Krievijas iemaksu apturēšanas apritēs divi gadi, un organizācija iegūs tiesības apturēt Krievijas dalību.
Šis jautājums aktualizējies, jo Eiropas Padomes Ministru komiteja maija vidū ieteica EPPA spert soļus, lai atjaunotu Krievijas delegācijas dalību, kas var izrādīties būtiska, jo jūnija beigās paredzētas Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vēlēšanas.
Maskava draudējusi izstāties no Eiropas Padomes, bet tad Krievijas pilsoņiem būtu liegtas tiesības iesūdzēt savu valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras lēmumus Krievijas varas iestādes joprojām ievēro, tādēļ vairākas Rietumeiropas valstis iestājās par Krievijas atgriešanos EPPA.
"Ir svarīgi atcerēties, ka šo sankciju iemesls bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums no Krievijas puses," atgādinājusi Kaljulaida. "Un paraudzīsimies - 2019. gadā Krima joprojām ir okupēta. Kaujas Donbasā turpinās katru dienu. Ja raugāmies uz Krievijas uzvedību, arī prāva daļa Gruzijas teritorijas joprojām ir okupēta. Nekas nav mainījies. Un EPPA tagad spriež, vai atteikties no sankcijām, jo Krievija draudējusi izstāties no Eiropas Padomes, ja tās tiktu pagarinātas."
"Strupceļa pārvarēšana un problēmu atrisināšana nav iespējama politisku kompromisu vai balsošanas ceļā. Risinājums iespējams tikai tad, ja mainās Krievijas uzvedība Ukrainā un Gruzijā. Tas var notikt tad, ja tiek ievērotas starptautiskās tiesības," piebildusi Igaunijas prezidente.
Vojennijs
aha
non