Viņas vērtējumā liberāli demokrātiskā pasaule šobrīd pārdzīvo nemierīgus laikus.
"Pieaugošā nevienlīdzība un sociālās mobilitātes trūkums liek neveiksmēm kļūt par tradīciju, raisa vilšanos un vedina aktīvi meklēt radikālu pārmaiņu ceļu. Šie meklējumi ir trokšņaini, uzkrītoši un neērti, bet jauna vienprātība nekur nav saskatāma," uzsvērusi Kaljulaida.
Pēc viņas teiktā, Ukraina cenšas pārliecināt savus pilsoņus neatlaidīgi strādāt, lai īstenotu reformas un sasniegtu kaut ko tādu, par ko cilvēki brīvajā Rietumu pasaulē mūsdienās sākuši šaubīties, vai tas vispār ir sasniegts.
"Ja es to salīdzinu ar Igauniju un tās reformu programmu pirms trīsdesmit gadiem, tas ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs, tomēr, iespējams, ka tieši tā ir Ukrainas izdevība," spriedusi Igaunijas prezidente. "Tas liecina, ka joprojām ir vērts aizdomāties, kā mūsu sabiedrības varētu padarīt labākas un līdztiesīgākas un kā atrisināt pašreizējās problēmas. Ja jūs to gribat, tad tas ir to vērts, un te es saredzu veidojamies Ukrainas nākotnes stāstu - ka tā ir valsts, kas ticējusi cilvēktiesībām un demokrātiskajām vērtībām, lai gan visi citi negribēja ticēt, ka jums izdosies."
"Dažkārt man jautā - kādēļ mums būtu jāiestājas par Ukrainu, ja viņi paši savā valstī vēl daudz ko nav izdarījuši. Tad es atbildu - pirms trīsdesmit gadiem, kad jūs atbalstījāt Igaunijas attīstību, jūs taču nedomājāt, ka pēc trīsdesmit gadiem tā kļūs par digitālo brīnumzemi un jūs varēsiet no mums šo to derīgu iemācīties. Tātad - kas jums liek domāt, ka Ukraina nav nākamā vieta pasaulē, kuras attīstība rādīs mums ceļu?" vaicājusi Kaljulaida.
oskars
P
melnais humors