Vienlaikus pirms šonedēļ gaidāmās ES līderu sanāksmes paliek arvien mazāk laika vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tādēļ ir maz ticams, ka liela daļa no Džonsona ierosinājumiem tiks īstenota. Turklāt pieaug spekulācijas par parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
Karaliene Elizabete II savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan Brexit līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.
"Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī," 93 gadus vecā karaliene no troņa parlamenta deputātiem nolasīja valdības ierēdņu sagatavoto tekstu.
"Mana valdība plāno strādāt jaunas partnerības izveidei ar Eiropas Savienību, kas būtu balstīta uz brīvu tirdzniecību un draudzīgu sadarbību," viņa piebilda.
Politikas prioritāšu sarakstā ir likumprojekts par ES Izstāšanās līguma iekļaušanu britu tiesību korpusā, lai gan nedaudz vairāk kā divas nedēļas pirms noteiktā izstāšanās termiņa Džonsons pagaidām vēl nav spējis panākt vienošanos ar bloku.
Konservatīvās partijas līderis vairākkārt ir uzsvēris, ka Brexit ir jānotiek šomēnes. Lielbritānijas pilsoņi 2016.gada jūnijā ar nelielu balsu pārsvaru referendumā nobalsoja par to, ka valstij pēc nepilniem 50 gadiem blokā no ES ir jāizstājas.
Tomēr, ja līdz ceturtdien un piektdien gaidāmajam ES samitam Džonsonam neizdosies panākt vienošanos ar bloka līderiem, visticamāk viņam būs jālūdz ES pagarināt izstāšanās termiņu, lai novērstu potenciāli postošu bezvienošanās izstāšanos.
Džonsons par britu premjeru kļuva jūlijā pēc iepriekšējās premjeres Terēzas Mejas atkāpšanās saistībā ar nespēju pārliecināt britu parlamentu, ka panāktā vienošanās ar ES ir labākais iespējamais Brexit līgums.
bet
Aizsajūsmasaizrāvāselpa