Vašingtonā piedaloties domnīcas The Atlantic Council rīkotajā publiskajā diskusijā ASV un Latvijas attiecības Eiropas pārmaiņu laikā, Kariņš uzsvēris, ka, spriežot par Vācijas aizsardzības izdevumiem, jāņem vērā šīs valsts negatīvā vēsturiskā pieredze, esot militārai lielvarai, vēsta domnīcas interneta vietne.
Lai gan citās Eiropas valstīs un ASV emocijas saistībā ar Otro pasaules karu vairs nav tik spēcīgas, "Vācijā vēsturiskā atmiņa ir daudz aktīvāka, īpaši starp politiķiem, kas joprojām šaubās par militāro izdevumu palielināšanas nepieciešamību," norādījis Latvijas valdības vadītājs.
Viņš noraidījis kritiku, ka Vācija izmanto ASV sniegto militāro aizsardzību, pati negribot par to maksāt, un uzsvēris, ka "vācieši noteikti nav negribīgi naudas tērētāji." Negatīvā attieksme pret militāro varenību Vācijā ir attaisnojošs iemesls būt piesardzīgiem attiecībā uz militāro spēju attīstīšanu, uzskata Kariņš.
Premjers sacījis, ka Latvija koncentrējas uz militāro un civilo spēju vairošanu, lai atturētu iespējamo Krievijas uzbrukumu. Lai gan Latvijā ir izvietoti Kanādas, ASV un citu NATO valstu karavīri, viņš atzinis, ka ka ar to varētu būt nepietiekami, lai atvairītu lielu konvencionālo spēku uzbrukumu no Krievijas. Latvija izvēlējusies "dzeloņcūkas stratēģiju", lai iespējamais Krievijas militārais iebrukums tai nodarītu pēc iespējas lielākus zaudējumus nolūkā likt Maskavai apdomāties un saprast, ka Latvijas teritorijas militāra ieņemšana nebūs tā vērta, norādījis Kariņš.
Kamēr Latvija atvēl aizsardzībai NATO ieteiktos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Vācija tikai 2024. gadā plāno sasniegt 1,5% līmeni. Tramps savukārt nav slēpis neapmierinātību ar to, ka, viņaprāt, Vācija aizsardzībai tērē pārāk maz un arī finansējuma pieauguma temps nav gana straujš.
sviests!
Ciprese
starp citu