"Krievijas karš kļūst arvien nežēlīgāks. Tagad tas atklāti vērsts ne tikai pret Ukrainas armiju, bet arī pret Ukrainas pilsoņiem un tās civilo infrastruktūru," dodoties uz ES samita piektdienas sēdi, norādīja Kariņš.
Viņš atzina, ka nepieciešams tikt skaidrībā, kā Krievijai likt arī tiesiski atbildēt par tiem noziegumiem, ko krievi šobrīd pastrādā Ukrainā.
Ņemot vērā, ka Krievija turpina eskalēt situāciju Ukrainā, arvien brutālākā veidā mērķējot uzbrukumus pret tās iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, ES līderi lēma turpināt sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Latvijas Ministru prezidents līderu diskusijās uzsvēra nepieciešamību nekavējoties uzsākt darbu pie kārtējās sankciju pakotnes pret Krieviju.
Ministru prezidents arī norādīja, ka ES jāturpina pieņemt sankcijas pret valstīm, kas aktīvi un atklāti dažādos veidos atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu. Kariņš atzinīgi novērtēja raito sankciju pieņemšanu pret Irānu un plānoto turpmāko sankciju pieņemšanu attiecībā arī pret Baltkrieviju.
Vienlaikus ES līderi apliecināja stingru apņemšanos saukt pie atbildības Krieviju un tās amatpersonas par vardarbību un pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Kariņa vērtējumā, nepieciešams izveidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai. Tas būtu papildinājums jau uzsāktajiem procesiem Starptautiskajā Krimināltiesā un nacionālajās jurisdikcijās.
Tāpat Kariņš aicināja visas ES dalībvalstis, kuru rīcībā ir nepieciešamais militārais aprīkojums, nekavēties palīdzēt ar gaisa aizsardzības iekārtu nodošanu Ukrainai. Uzmanība tika veltīta arī ES makrofinansiālās palīdzības nodrošināšanai Ukrainai vēl šogad un diskusija par ilgtermiņa finansiālās palīdzības sistēmas izveidi nākamajam gadam.
Kariņš uzsvēra, ka būtiski palīdzēt Ukrainai jau tagad, lai tā varētu veiksmīgi atvairīt Krievijas uzbrukumus un ar mūsu palīdzību sāktu darbu pie valsts ekonomiskās atjaunošanas.
papildināta no 4.rindkopas