Pēc Latvijas politiķa vārdiem, "kamēr dažas valstis neļauj veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā turpina nogalināt Ukrainas iedzīvotājus un graut tās infrastruktūru no Krievijas teritorijas".
Aizsardzības ministrs uzsvēris, ka jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai paātrinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu, dronu un munīcijas piegādes Ukrainas vienībām.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukraina ir spējusi strauji attīstīt savu militāro industriju. Ieroču sistēmas un munīcija no Ukrainas ražotnēm uz kaujas lauku ievērojami samazinātu piegādes ķēžu garumu un ilgumu, atzīmējis Sprūds.
Vienlaikus Sprūds norāda, ka atbalstāma ir ideja par Krievijas Centrālās bankas iesaldētās peļņas novirzīšanu arī Ukrainas militārajai ražošanai.
Latvija kopā ar Dāniju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Somiju un Zviedriju maijā ir parakstījusi vēstuli par nepieciešamību Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un industriālajā bāzē integrēt Ukrainas aizsardzības industriju. Tajā puses pauž, ka kopīga sinerģija paātrinātu piegādes Ukrainai un stiprinātu Eiropas militāro industriju.
Sanāksmes laikā Sprūds uzsvēra arī nepieciešamību investēt ES līdzekļus koalīcijās Ukrainas atbalstam. Tostarp dronu koalīcija gan atbalsta Ukrainu, gan palīdz attīstīt dronu tehnoloģijas to pilnā dzīves ciklā no izpētes līdz ražošanai, testiem un sertifikācijai.
ES aizsardzības ministri diskutēja arī par ES militāro apmācību misiju Ukrainā un Eiropas Miera mehānisma (EMM) turpmāko attīstību.