Jaunā globālā finanšu pakta samita mērķis ir atrast finanšu risinājumus savstarpēji savienotiem vispasaules mērķiem nabadzības novēršanai, siltumnīcas efektu izraisošo izmešu samazināšanai un dabas aizsardzībai.
Samita atklāšanas runā Makrons delegātiem sacīja, ka, lai pasaule varētu risināt tādas problēmas, ir nepieciešams "publisko finanšu satricinājums". Viņaprāt, pašreizējās sistēmas nav piemērotas pasaules problēmu risināšanai.
"Politikas veidotājiem un valstīm nekad nevajadzētu izvēlēties starp nabadzības samazināšanu un planētas aizsardzību," paziņoja Francijas prezidents.
Pēc Makrona uzstājās klimata aktīviste no Ugandas Vanesa Nakate, kas aicināja samita dalībniekus, kuru vidū ir arī naftas resursiem bagātās Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans, ievērot klusuma brīdi, lai pieminētu katastrofās cietušos.
Viņa kritizēja fosilā kurināmā nozari, jo tā esot solījusi atbalstu nabadzīgajām kopienām, tomēr enerģija nonāk citur, bet peļņu gūst "tie, kuri jau ir ārkārtīgi bagāti".
Pasaules ekonomika pēdējo gadu laikā piedzīvojusi vairākas krīzes, tajā skaitā koronavīrusa pandēmiju, Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, inflācijas lēcienu, kā arī parādu un laikapstākļu izraisītu katastrofu izmaksu kāpumu.
Samitā piedalās Barbadosas premjerministre Mia Motlija, kura aktīvi iesaistās par Pasaules Bankas (PB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ietekmes palielināšanu klimata krīzes apstākļos.
Kenijas prezidents Viljams Ruto samitā uzsvērs nepieciešamību pēc plašākiem pasākumiem klimata krīzes novēršanai, jo esošie nav iedarbīgi un nesniedz investīcijas Āfrikai.
Dalībnieku vidū ir ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, ASV finanšu ministre Dženeta Jelena, SVF direktore Kristalīna Georgijeva un PB prezidents Adžajs Banga.
Francijas mērķis divu dienu samitā ir veidot ideju platformu pirms vairākām ekonomikas un klimata sanāksmēm, kas plānotas šogad, tomēr novērotāji vēlas jūtamu progresu, kas ietver arī jau iepriekš izteikto solījumu izpildi.
Viens no paziņojumiem varētu saturēt apņemšanos beidzot izpildīt 2009.gadā Kopenhāgenas klimata samitā doto solījumu, sākot ar 2020.gadu ik gadu nabadzīgajām valstīm klimata finansējumā sniegt vairāk nekā 100 miljardus ASV dolāru.
Jelena solījusi, ka ASV samitā centīsies panākt, ka kreditori piešķir grantu atvieglojumus un parādu restrukturizāciju jaunattīstības valstīm.
Ķīna, kas ir viens no lielākajiem globālajiem kreditoriem, tiek kritizēta, ka tā nepiedalās daudzpusējos centienos mazināt jaunattīstības valstu parāda slogu.
Pērn ANO ekspertu grupa brīdināja, ka jaunattīstības ekonomikām, neskaitot Ķīnu, līdz 2030.gada, klimata un attīstības jautājumiem jāatvēl 2,4 triljoni ASV dolāru.
Līdzās valstu aicinājumam attīstības bankām palīdzēt saņemt finansējumu klimata investīcijām, samitā varētu apspriest arī nodokļus fosilā kurināmā nestajai peļņai un finanšu darījumiem, lai iegūtos līdzekļus ieguldītu klimata fondos.
Francijas prezidenta birojs atbalsta ieceri noteikt starptautisko nodokli kuģošanas ogļskābās gāzes izmešiem, par ko varētu vienoties jūlijā gaidāmajā Starptautiskajā Jūrniecības organizācijas sanāksmē.
Tiek gaidīta arī detalizētāka informācija par Dienvidamerikas valstu ierosināto plānu, kas ļautu izveidot globālu struktūru jaunattīstības valstu parādu sloga samazināšanai apmaiņā pret garantētu finansējumu dabai.