"Kamēr netiks izpildītas Minskas vienošanās vai panākts progress attiecībā uz tām, mēs neapsvērsim sankciju atcelšanu," viņa sacījusi žurnālistiem Viļņā pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Baltijas valstu premjerministriem.
Kanclere atzinusi, ka tā dēvētā Normandijas četrinieka - Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas - tikšanos laikā Ukrainas jautājumā nav panākts cerētais progress, bet uzsvērusi, ka mērķis atjaunot mieru un Ukrainas teritoriālo integritāti joprojām paliek spēkā.
Savukārt attiecībā uz Nord Stream projektu Merkele norādījusi, ka izprot Baltijas valstu kritiku, tomēr izteikusies, ka šim projektam ir ekonomiska jēga.
"Atzīstu un zinu šo kritisko viedokli; zinu, ka Baltijas valstīs norisinās pretrunīgas diskusijas. Vācijas enerģētikas politika ir diezgan diversificēta, mēs importējam dabasgāzi no Norvēģijas, Nīderlandes un Krievijas. Saskaroties ar šķēršļiem, pildot saistības klimata jomā, vajadzība pēc gāzes, domājams, pieaugs. "Nord Stream 2" projekts, manuprāt, būtu visnotaļ nozīmīgs," izteikusies kanclere.
Vienlaikus viņa solījusi, ka centīsies gādāt, lai Ukraina joprojām paliktu enerģijas tranzīta valsts.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite savukārt uzsvērusi, ka gāzesvads Nord Stream Baltijas jūrā ir ģeopolitisks projekts, kas palielinās Krievijas ietekmi.
"Šo projektu mēs vērtējam kā ģeopolitisku, nevis komerciālu vai enerģētisku projektu. Mūsu pārliecība balstās uz pieredzi, kas diemžēl mums nav pārāk laba. Zinām, ko nozīmē būt atkarīgiem no viena [energoresursu] piegādes avota, proti, no Krievijas," viņa piebildusi.
Pēc Grībauskaites teiktā, viņa saprot, ka Vācijai ir jāuztur dialogs ar Krieviju starptautiskās politikas jautājumos, un pilnībā uzticas Vācijas kanclerei.
"Mēs uzticamies Vācijai un kancleres kundzei, ka viņa nekad nenodos Eiropas intereses, vienmēr godprātīgi un neatlaidīgi pārstāvēs visu miermīlīgo valstu, Eiropas Savienības (ES) un mūsu intereses," piebildusi Lietuvas prezidente.
Merkele piektdien Viļņā tikās ar Lietuvas prezidenti, Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli un Igaunijas valdības vadītāju Jiri Ratasu.
Šo tikšanos laikā daudz uzmanības tika veltīts arī ES aktualitātēm, īpaši robežu apsardzības stiprināšanai nolūkā samazināt migrantu plūsmas.
papildināta visa ziņa
Neslāvs
latvietis
jedem das seine