"Mēs daudzreiz esam teikuši, ka nav iespējams atkārtot tās tukšās formulas par NATO atvērtajām durvīm," Nausēda teica žurnālistiem Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā, piebilstot, ka "mums ir jāatrod kaut kas, lai kompensētu mūsu nespēju pašlaik garantēt pilntiesīgas dalībvalsts statusu Ukrainai".
Kā pauda Lietuvas prezidents, "visi saprot, ka pašlaik būtu ārkārtīgi grūti atrast risinājumu par pilntiesīgu dalību, jo valstī plošās karš, tomēr mums ir jāatrod drošības garantijas un vispirms militārais un politiskais atbalsts Ukrainai, kam seko institucionāls plāns ciešākai Ukrainas un NATO sadarbībai".
"Ir svarīgi saprast, ka karš beigsies un uzvara būs Ukrainas uzvara, bet kas notiks tālāk?" jautāja Nausēda.
Lietuvas prezidents teica, ka šie jautājumi būs Viļņā jūlijā gaidāmā NATO samita darba kārtībā. Viņaprāt, samits būs iespēja runāt par Polijas un Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.
"Situācija ir ļoti nopietna, un diemžēl situācija pasliktinās, jo īpaši zinot, ka Baltkrievija ir ļoti iesaistījusies šajā konfliktā un Baltkrievija ir pilnībā pieejama pat taktisko kodolieroču izvietošanai," atgādināja Nausēda.
47 Eiropas valstu līderiem ar samitu Moldovā skaidri jāapliecina Krievijai, ka Kišiņeva netiek atstāta viena. Daži eksperti pauduši pārliecību, ka Eiropas politiskā kopienas veiksmīgs darbs būtu spēja pulcināt samita dalībniekus grupas fotogrāfijā, tādējādi solidarizējoties ar Moldovas rietumnieciski noskaņoto valdību.
2022.gada jūnijā nepilnus četrus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma Eiropas Savienība Ukrainai un Moldovai piešķīra oficiālu kandidātvalsts statusu, un Nausēda ceturtdien pauda cerību, ka abas valstis šogad saņems pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu par veiktajām reformām un varēs uzsākt iestāšanās sarunas.