Viņš norādīja, ka Leiena iepriekš nebija minēta starp iespējamiem kandidātiem atšķirībā, piemēram, no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas, kura ir izvirzīta Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja amatam un Beļģijas premjerministra Šarla Mišela, kurš izvirzīts Eiropadomes prezidenta amatam. Abu uzvārdi jau bija izskanējuši diskusiju laikā.
Politologs norādīja, ka viņam ir pozitīvs skatījums par Leienas kandidatūru, kura sevi parādījusi kā proeiropeiska politiķe un kā ļoti aktīva Vācijas-Francijas attiecību virzītāja un stiprinātāja. Viņaprāt, sagaidāms, ka sākotnējā periodā viņa saņems atbalstu gan no Vācijas kancleres Angelas Merkeles, gan Francijas prezidenta Emanuela Makrona puses.
Skudra vērsa uzmanību, ka pašreizējai Vācijas aizsardzības ministrei apstiprināšanas gadījumā EK prezidenta amatā pirmais uzdevums būs savas komisāru komandas izveidošana. Tāpat viņai būs jārīkojas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) jūnijā apstiprinātajiem dokumentiem par ES dienaskārtību līdz 2024. gadam, provizorisko redzējumu par daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadam un klimata jautājumiem.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka Leiena ir noskaņota veikt zināmus pārkārtojumus ES un Eirozonā.
Viņš arī atgādināja, ka Vācijas aizsardzības ministre iepriekš figurējusi diskusijās kā Vācijas kanclera amata iespējamā pretendente. Tāpat žurnālisti jau akcentējuši viņas valodu prasmes, kam no praktiskā darba viedokļa ir diez gan liela nozīme EK darbā, piebilda Skudra.
Eksperts arī norādīja, ka no Vācijas militārās vadības pārstāvjiem ir saņemts pozitīvs vērtējums par Leienu aizsardzības ministra postenī.
Ņemot vērā, ka Leiena ir nominēta EK prezidenta amatam, Skudra pieļāva, ka viņa ir tikusi galā ar pagājušajā gadā konstatētajām veselības problēmām.
Politologs norādīja, ka viņai vēl ir jāsaņem vairākuma atbalsts Eiropas Parlamenta balsojumā. To nesaņemot, EK prezidenta izvēles process sāktos no jauna un mēneša laikā būtu jāpiedāvā jauns kandidāts.
Skudra tāpat atzīmēja, ka Vācijas presē izskanējis arī kritisks komentārs, kas nav vērsts pret Leienu personīgi, bet par to, ka viņa šim postenim nav izvēlētā demokrātiskākā ceļā.
Kā ziņots, dalībvalstu līderi uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).
Eiropadomes prezidents būs Beļģijas premjerministrs Mišels, kas pārstāv liberāļus.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar balsu vairākumu jāapstiprina EP.
Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.
Saskaņā ar panākto vienošanos uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.
Savukārt SVF izpilddirektore Lagarda izvirzīta uz ECB vadītāja amatu.