Politiķis akcentēja, ka jāraugās uz to, kā "Vagner" attīstīsies un rīkosies turpmāk. Lai arī bojāgājušie "Vagner" līderi spēlēja ļoti nozīmīgu lomu organizācijā un viņu nozušana no skatuves nepaliks bez sekām, Rajevs nedomā, ka "Vagner" varētu radikalizēties vai aktivizēties.
Ļoti iespējams, ka Prigožina un līdzgaitnieku nāve ir labas ziņas Ukrainai, jo "Vagner" varētu degradēt līdz pārējo militāro organizāciju līmenim, kā rezultātā viņu drauds, visticamāk, varētu mazināties, vājākai paliekot arī pašai organizācijai, prognozēja Rajevs.
Nav izslēgts, ka "Vagner" tiks pievienota citām militārām organizācijām, lai pēc tam attiecīgi iesaistītu karadarbībā Ukrainā. "Pastāv variants, ka Krievijas vara vēlas "Vagner" stāstu pabeigt un šo organizāciju iekļaut mierīgākā un paklausīgākā organizācijā, tad to kontrolējot iesaistīt karā Ukrainā," uzsvēra eksperts.
Patlaban liels skaits vagneriešu ir tā dēvētajos atvaļinājumos un par viņu aktivitātēm nekas nav dzirdēts, izņemot nelielo parādīšanos Āfrikā. Tāpat patlaban karā Ukrainā viņu darbība nav redzama un vagnerieši ir izvākušies no Ukrainas.
Vienlaikus gaisā virmo Krievijas plāni par potenciālo uzbrukumu no Ukrainas ziemeļiem, un Ukrainai tas būs jāņem vērā, turpmāk plānojot savas operācijas.
Kā ziņots, rīkojumu nogalināt algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgeņiju Prigožinu, kurš gāja bojā trešdien, nogāžoties lidmašīnai, visticamāk, devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
ISW piekrīt viedoklim, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika nejauši 23.augustā - tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma 23.jūnijā.
Prigožins trešdien gāja bojā, nogāžoties lidmašīnai Krievijas Tveras apgabalā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 10 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, viņu vidū vairāki "Vagner" komandieri.