Samitu apmeklēs arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Valsts prezidents uzsvēra, ka gan Erdogans, gan Turcija regulāri spēlējusi zināmu lomu gan saistībā ar Melnās jūras graudu piegādēm, gan tā ir bijusi platforma, kur tikušās Krievijas un Ukrainas amatpersonas, lai, piemēram, sarunātos par graudu tranzītu.
Rinkēvičs klāstīja, ka Turcija lielā mērā turpina strādāt ar Krieviju un Ukrainu, un tas nekādā veidā neietekmē Turcijas kā NATO dalībvalsts saistības un politiku. Valsts prezidenta ieskatā BRICS samits parāda NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka to darbā kaut kas ir uzlabojams, lai starptautiskā sabiedrība noturētu vienotības izjūtu un politiku attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pēc Valsts prezidenta paustā, arī Ukrainas prezidents ir teicis, ka jebkādas tālākās miera iniciatīvas, visticamāk, notiks ar Krievijas un Ķīnas dalību. Viņš nevēlējās dramatizēt Gutērreša un Erdogana dalību samitā Krievijā kā pavērsienu attieksmē pret karu Ukrainā, taču tie esot signāli, kas parāda, ka trešajā Ukrainas kara gadā ir lietas, kas Krievijai izdodas, tādēļ Ukrainu atbalstošajām valstīm ir jācenšas darīt visu, lai starptautiskā sabiedrība saglabā maksimāli plašu atbalstu Ukrainai.
LETA jau rakstīja, ka otrdien, 22.oktobrī, Krievijā uz BRICS samitu pulcējās pārdesmit valstu līderi, Kremlim cenšoties pierādīt, ka Rietumu centieni izolēt Maskavu bijuši neveiksmīgi.
Šis ir lielākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Starp ietekmīgākajiem valstu līderiem, kas ieradīsies uz samitu, ir Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents.
Pēdējā brīdi savu vizīti Krievijā atcēlis Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kas šobrīd vēl neskaidros apstākļos guvis galvas ievainojumu.
BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.
Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības. Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.
Starp galvenajiem jautājumiem, ko paredzēts apspriest samitā, kas ilgs līdz ceturtdienai, ir Putina ideja izveidot BRICS maksājumu sistēmu, kas būtu pretsvars starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, no kuras Krievijas bankas atslēgtas kopš 2022.gada. Paredzēts pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos.
Uz Krieviju pirmo reizi kopš 2022.gada aprīļa dodas arī ANO ģenerālsekretārs. Gutērrešam tikšanās ar diktatoru paredzēta ceturtdien, 24.oktobrī.