Jau ziņots, ka LGC Cargo, nesaņemot atļauju vest tranzīta kravas caur Lietuvu, nesen vērsies ar sūdzību Eiropas Komisijā (EK), un EK pārstāvniecība Lietuvā ceturtdien apliecinājusi ziņu aģentūrai BNS, ka LGC Cargo sūdzība ir saņemta.
Lietuvas Satiksmes ministrija šajos uzņēmuma plānos saskata apdraudējumu nacionālajai drošībai un godīgai konkurencei.
Kā izteicies Šlesers, Lietuva atšķirībā no Latvijas nav liberalizējusi savu dzelzceļa tirgu.
"Mums ir plāni vest jaunas kravas uz Lietuvu, ir vēlēšanās šeit strādāt. Gribam, lai pret mums izturētos tāpat, kā pret Lietuvas uzņēmumiem izturas Latvijā," paziņojis bijušais Latvijas satiksmes un ekonomikas ministrs. "Diemžēl situācija Lietuvā nav vienkārša. Darbību sākām pirms pusotra gada, bet, kad aptvērām, ka mūsu uzņēmumam tiek likti mākslīgi šķēršļi, sapratām, ka situācija nav laba. Latvija ir atvērta starptautiskajai uzņēmējdarbībai dzelzceļu nozarē, bet Lietuvā mūs negaida, un mēs sastopamies ar pretestību."
"Mums ir problēmas ar Satiksmes ministriju un [Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu] Lietuvos geležinkeliai. Mēs jūtam nelabvēlību, nevēlēšanos atvērt tirgu starptautiskajam biznesam," apgalvojis Šlesers.
Pēc viņa teiktā, vienīgais, kurš atbalsta uzņēmumu, ir Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
"Viņš tiešām vēlas pārmaiņas šajā situācijā, un arī mēs atbalstīsim viņa centienus," sacījis Šlesers.
Lietuvas valdības vadītājs gan nekavējoties norobežojies no šiem apgalvojumiem.
"Premjers kategoriski norobežojas no tādiem apgalvojumiem. Ne viņam bijuši kādi kontakti ar šo uzņēmumu vai tā vadību, ne arī viņš sūtījis kādus labvēlīgus signālus," aģentūrai BNS sacījis Skverneļa preses sekretārs Toms Beržinsks.
Uzņēmumam LGC Cargo, kura akcionāru un vadītāju skaitā ir bijušais Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Stasis Dailīdka un bijušais viņa vietnieks Stasis Gudvalis, pusotra gada laikā nav izdevies iegūt atļauju vest cauri Lietuvai kravas no Latvijas robežas līdz Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežai.
Kā februārī vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāls Lrt.lt, LGC Cargo akciju kontrolpakete - 51% - pieder uzņēmumam Baltijas tranzīta serviss, kas Latvijā ir viens no lielākajiem privātajiem dzelzceļa operatoriem. Baltijas tranzīta servisa lielākā akcionāre ir SIA Rīgas tirdzniecības osta, kuru saskaņā ar mediju informāciju netieši kontrolē bijušā premjera Andra Šķēles un Šlesera ģimenes. Tās netieši pārvalda 60% loģistikas grupas Latvijas Transporta Grupa akciju, bet šī grupa investējusi kompānijās Euro Rail Cargo un Euro Rail Trans, kurās investē arī RŽD grupas uzņēmumi. Turklāt Baltic Transit Service valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis ir viens no Latvijas Transporta Grupa vadītājiem un medijos minēts kā viens no šā uzņēmuma netiešajiem akcionāriem.
LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa tirgū ar Latvijas uzņēmumu starpniecību centies iekļūt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais oligarhs, agrākais RŽD vadītājs Vladimirs Jakuņins, kas 2014.gadā iekļauts ASV sankciju sarakstā par saistību ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Šlesers noliedzis saistību ar Krieviju, vien izteicies, ka viņam ir kopīgs loģistikas uzņēmums ar Krievijas valsts dzelzceļa kompāniju - RŽD Logistics - un viens neliels loģistikas uzņēmums, kura apgrozījums sasniedz "ap pāris miljoniem eiro".
"Mums nav biznesa Krievijā, mēs netaisām nekādu biznesu Krievijā. Protams, mēs strādājam ar kravām, kā esmu teicis, līdzīgi kā Lietuvā. Tas nevarētu būt nekāds pārsteigums, ka mēs ievedam Krievijas ogles, Krievijas minerālmēslus vai daudzas citas Krievijas preces. Mēs arī strādājam ar precēm, kuras nāk no Rietumiem, Ķīnas un tā tālāk," stāstījis bijušais Latvijas politiķis.
Šlesers darbojas uzņēmuma EuroRailTrans uzraudzības padomē, un 51% šā uzņēmuma akciju pieder RŽD, bet sakarus ar Jakuņinu viņš noliedzis.
"Kad biju satiksmes ministrs, mēs ar Jakuņinu tikāmies daudzas reizes, jo ik gadu notika TransRussia pasākums, kurā piedalījās visi satiksmes ministri - no Lietuvas, Igaunijas un tā tālāk. Tas ir normāli - ja esi politikā, nākas tikties ar dažādiem politiķiem," viņš izteicies.
Satiksmes ministrijai pakļautā Lietuvas transporta drošības administrācija (LTSA) neizdod uzņēmumam LGC Cargo atļaujas visiem iecerētajiem maršrutiem, norādot, ka ar tranzītpārvadājumiem starp trešajām valstīm var nodarboties tikai valsts kontrolēts uzņēmums.
LTSA direktora vietnieks Justs Rašomavičs ziņu aģentūrai BNS iepriekš skaidroja, ka tranzītu nosaka pēc maršruta, kurā tiek pieprasītas pārvadājumu jaudas, - šajā gadījumā no Lietuvas robežām ar Latviju un Baltkrieviju līdz robežai ar Kaļiņingradas apgabalu, tādēļ pērn uzņēmumam piešķirta tikai daļa prasīto jaudu kravu pārvadājumiem pa maršrutiem valsts iekšienē.
Arī Lietuvos geležinkeliai ceturtdien izplatījis komentāru medijiem, kurā norāda, ka LGC Cargo lūdzis piešķirt tam dzelzceļu infrastruktūras jaudas, kas izmantojamas arī tranzītam uz Kaļiņingradu, un tam savukārt palūgts apliecināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam, taču šāds apliecinājums nav saņemts.
Tikmēr LGC Cargo kategoriski noliedz, ka vēlas veikt tranzītpārvadājumus, skaidrojot, ka kravas no Krievijas vai Kazahstānas caur Latviju, Lietuvu un Kaļiņingradu tiktu vestas uz Poliju. Kā izteicies LGC Cargo vadītājs Sergejs Gračovs, par tranzītu varētu uzskatīt kravu vešanu no Krievijas pamatteritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu.
Nesaņemot prasītās jaudas un nevarot vest kravas, LGC Cargo pagājušā gada nogalē pats apturēja 2017.gadā saņemtās licences darbību.
citu vidū