Sarunas sākumā viņš uzsvēra, ka patlaban Krievijas un Baltkrievijas vadība augstākajā līmenī veic informatīvu kampaņu pret Polijas, Lietuvas un Latvijas drošību. Tomēr izskanējušos draudus, piemēram, par vagneriešu vēlmi pastaigāties Varšavā, nedrīkstot neņemt vērā, jo tie varot pārtapt realitātē.
Arestovičs gan domā, ka patiesais "Vagner" mērķis varētu būt nevis Polija, bet Viļņa un Daugavpils, kas abas atrodas tuvu Baltkrievijas robežai. Klasiska hibrīdkara situācijā provokācijas varētu sākties uz Polijas robežas, kam tiktu pievērsta visa uzmanība, bet tikmēr bēgļu pūlis ar "Vagner" kaujiniekiem pārrautu Baltkrievijas-Lietuvas un Baltkrievijas-Latvijas robežas un mēģinātu doties Lietuvas un Latvijas iekšienē, iespējamos draudus ieskicēja Ukrainas militārais eksperts.
Viņš uzsvēra, ka apturēt šādu ienākošo bēgļu plūsmu būtu sarežģīti, bet darīt to ar ieročiem izskatītos ļoti slikti, jo nebūtu iespējams atšķirt, kuri ir bēgļi un kuri - kaujinieki. Starp iebrucējiem var būt vagnerieši civilā apģērbā, zem kura paslēpti automātiskie ieroči, brīdināja bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.
Tomēr eksperts vairākkārt uzsvēra, ka šis ir bīstamākais scenārijs, kuram jāgatavojas. Esot iespējams arī, ka vagnerieši no Baltkrievijas nesāks nekādas reālas darbības pret Poliju, Lietuvu vai Latviju, vai arī tiks pieredzētas salīdzinoši sīkas provokācijas uz robežas, kādas tās pirms pāris gadiem bija uz Polijas un Lietuvas robežas.
Arestovičs ir pārliecināts, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas valdības iespējamos draudus uztver pietiekami nopietni un NATO karaspēks ir gatavas dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Uzbrukumu no Suvalku koridora gan eksperts vērtēja kā mazāk ticamu, jo tas esot ļoti garš ceļš caur zonu, kas jau daudzus gadus ir militāri bīstama. Maskava zinot, ka uzvarai ir nepieciešama pēkšņa un pārsteidzoša rīcība, kāds būtu iebrukums Daugavpilī un Viļņā.
Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skaidroja, ka Maskavai pašreizējā situācija un potenciāla spiediena radīšana pret Rietumiem ir vajadzīga, lai radītu prtiekšnoteikumus pārrunām un tirgošanās iespējām, piemēram, sarunās par graudu tirdzniecību. "Nav runas, ka Krievija sāks karu ar NATO, bet tās pagaidām ir informatīvas provokācijas, kurām jāietekmē Rietumu viedoklis, (..) lai Maskava radītu sev pārrunām labvēlīgu situāciju," rezumēja Arestovičs.