Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Zviedrija ANO dienā aicina izbeigt asins izliešanu pasaulē

Mums zināmu ar asins izliešanām saistītu vietu un to nosaukumu ir pārāk daudz, lai tos visus uzskaitītu. Tie ir kauna traips pasaules jaunāko laiku vēsturē - Gernika, Babijara, Šarpevile, Treblinka, Hirosima, Halabija, Ruanda, Srebrenica un nesen arī Alepo un Jemena. Šajos notikumos cietušo cilvēku atmiņas ir tikpat sāpīgas, cik garš ir šis saraksts.

Pēc katra nozieguma pret cilvēci mēs sakām "vairāk nekad". Diemžēl arvien jauni un jauni nosaukumi tiek pievienoti šim sarakstam. Daudz konflikti ir radušies ne jau tāpēc, ka mēs nespējam tos paredzēt – nav grūti pamanīt nepieņemšanas, sociālās atstumšanas, cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī politiskās, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības pazīmes, bet gan tāpēc, ka mēs nespējām reaģēt pietiekami savlaicīgi vai ātri. Ir skumji, ka lēmumi, kurus mēs pieņemam vai nepieņemam, var novest pie konflikta vai vardarbības. Šodien ir Apvienoto Nāciju Organizācijas diena, un mēs aicinām ikvienu garantēt, lai minētajam sarakstam netiktu pievienoti jauni nosaukumi.

Zviedrijas valdība izsaka šo aicinājumu laikā, kad vardarbība un konflikti pasaulē tikai pieaug.

Jaunākais Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums* parāda, ka valstu, kurās pagājušajā gadā notika vardarbīgi konflikti, skaits ir vislielākais gandrīz pēdējo 30 gadu laikā. Kopš 2010.gada vardarbīgu konfliktu skaits ir trīskāršojies, un dramatiski ir pieaudzis to cilvēku skaits, kurus šie konflikti ietekmē. Šī situācija ir radījusi postošas sekas – bojā ir gājuši simtiem tūkstošu cilvēku, un pasaulē ir 65 miljoni bēgļu, kuri vardarbīgu konfliktu dēļ ir bijuši spiesti atstāt savas dzīvesvietas. Līdz 2030.gadam vairāk nekā puse no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem varētu dzīvot valstīs, kurās ir augsts vardarbības līmenis. Mums ir jārīkojas tagad, lai nākamās paaudzes nesaskartos ar vardarbības šausmām.

Zviedrija uzskata, ka ANO darbībām ir jābūt vērstām uz trim tālāk norādītajām lietām, lai nepieļautu asins izliešanu nākotnē.

Pirmkārt, minētajiem konfliktiem un vardarbībai ir neskaitāmi iemesli, un tie ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ, visai ANO sistēmai ir jāstrādā daudz integrētākā veidā, lai sasniegtu ilgtspējīgu mieru un attīstību. Tas ietver arī jautājumus attiecībā uz miera, drošības un attīstības sinerģiju, kā arī jautājumus, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņu, migrācijas un nevienlīdzības radītajām sekām. Mums ir labāk jāapzinās tas, kāda ir sieviešu un jauniešu loma ilgtspējīga miera nodrošināšanā.

Otrkārt, mums savlaicīgi ir jāreaģē uz agriem brīdinājumiem, un tas ir jādara ne tikai ANO Drošības padomei. Visās ANO veiktajās darbībās ir jāietver riska novērtējums, vardarbīgu konfliktu novēršana un miera nostiprināšana. Mums ir labāk jāidentificē un savlaicīgi jāsniedz atbildes reakcija attiecībā uz konfliktu pamata iemesliem un apdraudējumu mieram, kā arī jāstiprina nacionālās spējas, lai mēs spētu pārvarēt izaicinājumus, kas mūs gaida.

Treškārt un vissvarīgāk ir tas, ka mieru var nodrošināt tikai konfliktā iesaistītās puses. Starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu tās iniciatīvas, kas ir vērstas uz tādu sabiedrību veidošanu, kurās valda miers. Tiklīdz puses ir sākušas mierizlīgumu, tām šis ceļš ir jāturpina un tās šajā ceļā nedrīkst tikt atstātas vienas. Tā ir patiesība ikvienā konflikta cikla stadijā. Reģionālajai sadarbībai šajā jomā ir milzīga nozīme.

Apvienoto Nāciju Organizācija tika izveidota ar mērķi "saglabāt mieru un drošību starptautiskā mērogā". Atceroties šo vārdu nozīmi, minēto mērķi ir jācenšas sasniegt katru dienu un ar visiem līdzekļiem.

Neskatoties uz arvien pieaugošajiem konfliktiem un visā pasaulē notiekošo vardarbību, daudziem cilvēkiem dzīve kļūst arvien labāka. Manā dzīves laikā ir panākts tas, ka miljoniem cilvēku vairs nedzīvo nabadzībā. Mēs spējam izārstēt daudz vairāk slimību nekā jebkad agrāk. Arvien vairāk bērnu visā pasaulē apmeklē skolas. Mēs to nedrīkstam aizmirst. Mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut, ka pasaulē pieaugošie konflikti un vardarbība apdraud to, ko mēs esam sasnieguši. Šī iemesla dēļ jautājumam par konfliktu risku ir jābūt ANO darba kārtības centrā. Zviedrija kā ANO Drošības padomes dalībniece ir apņēmusies tam veltīt visus centienus.

Nepieļaujot konfliktus, mēs ne tikai novēršam neiedomājamas ciešanas, ko karš rada valstīm, cilvēkiem un ģimenēm. Mēs arī sargājam to, ko esam sasnieguši attīstības laikā, taupām resursus un veidojam pamatu miermīlīgām, taisnīgām un iekļaujošām sabiedrībām. Šādu apņemšanos mēs visi esam izteikuši Ilgtspējīgas attīstības darba kārtībā 2030. Nepieļaušana vienmēr dod pozitīvu rezultātu. Savukārt nekā nedarīšanas cena ir neizmērojami augsta.

Ļaujiet mums – Latvijai un Zviedrijai – kopā darīt visu iespējamo, lai minētajam sarakstam, kurā ir uzskaitītas šausmīgākās asinsizliešanas pasaules jaunāko laiku vēsturē, netiktu pievienoti jauni nosaukumi. Ikviens jauns nosaukums šajā sarakstā ir mūsu zaudējums. Nākamās paaudzes mūs vērtēs pēc tā, kā mēs būsim pārvarējuši šo izaicinājumu.

* Ceļš uz mieru: Ietverošas pieejas vardarbīgu konfliktu novēršanā, izdots 2017.gada 21.septembrī.

Top komentāri

tukšas runas
t
ISIS teroristi, dzirdot šo aicinājumu, apraudājās un nolika ieročus, bet Putins TV triešraidē nošāvās.
Trollis JT
T
Zviedrija - neitrāla valsts, Zviedrija - "nekad"... .
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Rumānijas pārsteigums

Iepriekšējās nedēļas nogalē ar daudziem šokējošu iznākumu – neatkarīgā nacionālkonservatīvā kandidāta Kelina Džordžesku uzvaru un iekļūšanu otrajā kārtā – noslēdzās Rumānijas prezidenta vēlēšanu...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē