Meži ir neaizstājams planētas resurss, kas mūs nodrošina gan ar skābekli, gan koksni un dažādām citām vērtībām. Tajos mājo vairāk nekā puse no visām sauszemes sugām.
Ārēji kaujinieciski noskaņotā spīļaste, ko Latvijas Entomoloģijas biedrība pasludinājusi par 2021. gada kukaini, patiesībā, izrādās, ir dārznieku draugs. Lai arī pasaulē zināmas ap 2000 sugām, Eiropā – ap 80, Latvijā pašreiz apzinātas tikai piecas spīļastu sugas. Entomologi turpina apzināt to izplatību Latvijā un aicina ziņot, ja izdodas sastapt spīļasti šogad savā apkaimē.
Zināms, ka tekstila ražošana nodara kaitējumu apkārtējai videi tikpat lielā mērā, kā to paveic naftas industrija. Taču pēdējos gados parādās arvien vairāk uzņēmēju, kas meklē dabai draudzīgas alternatīvas dizaina jomā. Arī zīmola RecycleTEX radītāja Lelde Tiļļa jau vairāk nekā gadu ražo somas un citus aksesuārus no otrreiz pārstrādāta tekstila.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka ziemā gulbji un citi ūdensputni bieži mēdz atpūsties uz ledus, īpaši gadījumos, kad blakus ir neaizsalis ūdens laukums. Līdz ar to gulbim, kurš atrodas uz sniega vai ledus un nav acīmredzami savainots, kā arī citiem savvaļas putniem nav nepieciešama cilvēka palīdzība.
Mēs mēdzam teikt, ka daba mīl līdzsvaru, runājot par harmoniju, meklējam to dabā, kuras norises ir cikliskas un viena izpausme seko vai papildina citas, bet katrai sugai ir sava loma kopējā globālajā sistēmā. Tomēr cilvēks ar savām darbībām ir iejaucies dabas procesos, un sekas neizpaliek.
Tiecoties uz mazulim drošāku un vecākiem ērtāku ikdienu, Latvijā tapis autiņbiksīšu zīmols GeGe. Tas ne tikai atstāj aiz durvīm tādas nevēlamās sastāvdaļas kā smaržvielas, parabēni, balinātāji, bet arī izmanto līdz šim vietēji neierastu izplatīšanas veidu – autiņbiksīšu abonēšanas iespēju. Zīmola GeGe dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Magrins atzīst, ka tieši tā dēvētā mileniāļu paaudze, kas tagad kļūst par vecākiem saviem pirmajiem mazuļiem, ir tā, kurai, izvēloties produktus, aizvien svarīgāki ir tieši vides aspekti.
Reti kad svece izdeg pilnībā, neatstājot ne kripatiņas vaska. Tos var neizmest, bet pieiet radoši un izliet jaunu sveci! Der dažādu krāsu sveces, kuras sakausējot izveidos interesantu krāsu rakstu. Nevajadzētu jaukt kopā dažādus materiālus – parafīnu ar soju vai bišu vasku un tamlīdzīgi. Protams, videi draudzīgāk ir izmantot tādu materiālu kā sojas un bišu vaska sveces.
Visā pasaulē labdarības veikali darbojas kā starpnieki starp mantu ziedotājiem un to saņēmējiem. Un tie darbojas ne tikai kā ziedošanas un labdarības ideju vēstneši, bet būtisku lomu spēlē tieši atbildīga patēriņa un vides saudzēšanas apziņas attīstīšanā sabiedrībā, uzskata labdarības veikalu tīkla Otrā elpa tirdzniecības vadītāja Eleonora Beržinska.
Sastapt savvaļā meža zvēru ir vienlaikus vilinoši un arī biedējoši. Katram, kurš vairāk vai mazāk regulāri dodas dabā, ir gadījies redzēt kādu bariņu stirnu novakarē vai rīta agrumā mežmalā uz ziemāju lauka vai zālāja, par ežiem un vāverēm nemaz nerunājot, bet lapsas esot manītas pat Rīgas centrā. A/s Latvijas valsts meži meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks stāsta, ka gaišā dienas laikā mežā sastapt, piemēram, lūsi, lāci vai vilku ir diezgan nereāli, jo dzīvnieks saplūst ar apkārtējo fonu, kā arī, cilvēkam tuvojoties, sadzird to un savlaicīgi paslēpjas. (Protams, ir arī izņēmumi, ko redzam arī sociālajos medijos publicētajos video.)
Ierasts, ka putnus vērot un klausīties dodamies pavasaros un rudeņos, jo tieši šie gadalaiki pulcē vislielāko spārnoto būtņu daudzveidību, kad šeit sastopamas gan vietējās sugas, gan ceļotāji, kas dodas mājup no dienvidu zemēm vai gluži otrādi – prom. Taču arī ziema ir interesants laiks novērojumiem, turklāt trenē teju meditatīvu pacietību, māku ieklausīties klusumā.
Brīvdienās gribas uz jūru, izstaigāt arī mežu tās tuvumā, gribas pēc iespējas lielāku dažādību, jo dienas tik īsas un gaismas maz… Brauksim tā patālāk no Rīgas, lai mazāk cilvēku – es nolemju. Ha-ha, izskatās, ka līdzīgi ir nolēmuši vēl daudzi, nemaz nerunājot par vietējiem dabas mīļotājiem, un visas ceļa malas 50–60 km garumā gar piekrasti virzienā uz Kolku ir pilnas ar auto gandrīz tāpat kā vasarā, pludmales prieku sezonā.