Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Andrejeva atzīšanās

Kamēr dažs labs vēl šodien, kad maisi jau vaļā, nespēj atzīties sakaros ar čeku, Georgs Andrejevs to izdarīja jau pirms 25 gadiem. Tobrīd viņš bija ārlietu ministrs Valda Birkava valdībā. Diena Andrejeva atklātajai vēstulei toreiz veltīja veselu lielu avīzes speciālizlaidumu 1994. gada 28. maijā.

Vēsture Dienā: Afēras mācības

Bēdīgi slavenais 400 miljonu skandāls, kas nāca gaismā 1993. gada pavasarī un laimīgā kārtā beidzās nevis ar Latvijas valsts bankrotu, bet tikai ar atziņu, ka Rietumu biznesā darbojas ne tikai altruistiski eņģeļi, bet arī zemiski blēži, bija tik ļoti satraucis ļaužu prātus, ka vēl gadu pēc šā notikuma, 1994. gada 27. maijā, Diena atskatījās uz karstajām dienām.

Dimantu meklētāji

Šajās dienās Latvijā sāk rādīt filmu par dimantu rakšanu – "prātnieka" Kaspara Rogas un žurnālista Sandija Semjonova dokumentālo kinostāstu Meklējot Mr. Kauliņu. Apslēptas vai vienkārši zemē atrodamas mantas meklēšana laikam gan ir doma, kuru, tāpat kā masaliņas, ir izslimojis ikviens puika, bet dažs sasirgst tik nopietni, ka no lāpstas netiek vaļā visu mūžu. Tā kā Latvijā zeme ir diezgan irdena, te racēju gēns ir varējis nostiprināties ne pa jokam

Vēsture Dienā: Apģērbs kā signāls

Pirms ceturtdaļgadsimta, 1994. gada aprīļa beigās, arī bija karsts laiks – politiski karsts. Tālaika Dienas vēsta, ka Rīgā arestēts Haritonovs, savukārt Maskavā 1994. gada 30. aprīlī Guntis Ulmanis un Boriss Jeļcins paraksta līgumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Tā bija jāpabeidz līdz 31. augustam (izņemot Skrundas radiolokācijas staciju, kurai tika ļauts darboties līdz 1998. gada 31. augustam; diemžēl līguma podaročnij kompļekt jeb dāvanu komplektā bija iesaiņota arī daudzu PSRS militāro pensionāru palikšana uz pastāvīgu dzīvi Latvijā). Taču kultūras dzīvē lielāks par operas mākslinieku dziedošo piketu ar pašu Kārli Zariņu priekšgalā bija kāds cits notikums – Nepieradinātās modes asambleja. Tai arī Diena veltīja daudz uzmanības, tostarp 30. aprīļa SestDienā 60. gadu modes revolucionāru Pako Rabani intervēja Normunds Naumanis.

Vēsture Dienā: Gleznotāja no Kazas

Šajās dienās Latvijā sāk rādīt režisores Laimas Žurginas dokumentālo filmu Kaza kāpa debesīs. 60. gados Vaļņu ielā eksistējusī kafejnīca Kaza (savu vārdu dabūjusi par godu kafijas automātam Casino, ka tik ne pirmajam kafijas automātam Rīgas kafejnīcās) filmā izmantota kā mietiņš, pie kura piesieta visa spītīgā pēckara paaudze, pareizāk sakot, paaudzes mākslinieciskāk noskaņotā un pēc gara brīvības vairāk izslāpusī daļa.

Vēsture Dienā: Pēdējais ledus vilina

Ej tajās demonstrācijās vai neej, klimats pasaulē mainās. Vislabāk to sajūt ziemas makšķernieki, salīdzinot pa gadiem, kurā datumā pēdējoreiz ir varēts iet uz ledus. Šī ziema nebija nekāda garā, un, lai gan Vidzemes augstienē droši vien vēl var atrast kādu ezeriņu ar ledus vāku virsū vismaz saules mazāk apspīdētajā pusē, kopumā tomēr tā sauktā zemledus makšķerēšanas sezona šogad Latvijā ir beigusies.

Vēsture Dienā: Sniegs, sāls, lāstekas, smiltis, dubļi – smagā ziema Rīgas ielās

Īsts latvietis, kurš kļūst nervozs, ja no savas druvas tuvāk par kilometru redz citu latvieti, bauda ziemas burvību laukos, vērodams apsnigušus pakalnus, sarmotus kokus, zaķu pēdas sniegā un visu citu jaukumu, tomēr dzīves īstenība diemžēl ir cita – šodien lielākā daļa latviešu dzīvo pilsētās. Te nu var izjust, ka vērojums "senāk teica – ziema, tagad saka – stihija" nav radies gluži tukšā vietā bez pamata.

Vēsture Dienā: Čekisti pret pagrīdi

Šopavasar aprit 70 gadu kopš 1949. gada deportācijas. Tā nebija pirmā un varbūt nebūtu bijusi otrā pēc skaita, ja Hitlera karspēks 1941. gada vasarā nebūtu iztriecis boļševikus no Baltijas. 1994. gada 3. martā Diena publicēja vēsturnieka Heinriha Stroda rakstu par 1949. gada notikumiem Līdz šim nezināmi fakti par stingri slepeno operāciju "Krasta banga" (Priboj) Baltijas valstīs 1949. g. 28. februārī – 29. augustā.

Vēsture Dienā: Kā latvieši 1992. gadā olimpiskajās spēlēs atgriezās

Šoziem aprit 95 gadi, kopš Latvija piedalās olimpiskajās spēlēs. Tas notika 1924. gadā Albērvilā, līdz ar to Latvija ir viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībniecēm. Pēc Latvijas okupācijas sekoja pusgadsimtu garš pārtraukums, līdz 1992. gadā tajā pašā Albērvilā olimpiskajās spēlēs atkal atgriezās Latvijas karogs. Diena, protams, šo atgriešanos atspoguļoja gari un plaši.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide