Ainas ap Brīvības pieminekli 1992. gada 21. novembrī fiksēja SestDiena, rakstā Vai Milda jau gatava? apcerēdama arī faktu, ka pieminekļa ansamblis nav pabeigts atbilstoši autoru iecerei (tāds nepabeigts tas ir arī šodien).
Skarbajos deviņdesmitajos Dienā netrūka stāstu par dažāda veida vardarbību pašmāju gaumē. Lielākoties runa bija par izspiešanu vai par rēķinu kārtošanu organizētās noziedzības locekļu starpā, taču netrūka arī necilvēcības parastās. Necilvēki atkailinās pirtī – ar šādu virsrakstu 1995. gada 14. novembra Dienā bija publicēts Jāņa Tropa stāsts par notikumiem Ventspils rajonā.
1995. gada 1. oktobrī no Rīgas lidostas savus reisus sāka jauna lidsabiedrība airBaltic. Šā ceturtdaļgadsimta laikā tās pakalpojumus izmantojis vai vismaz par to lasījis būs ikviens Latvijas iedzīvotājs. 1995. gada 21. oktobra SestDiena fiksēja airBaltic dzimšanas faktu ar plašu Ingus Bērziņa un Ineses Voikas (NIP birojs, speciāli Dienai) rakstu Latvijas debesīm jauni saimnieki. Kāda tolaik bija bilde mūsu debesīs un kādas cerības saistījās ar airBaltic? Jeb, kā rakstīja Bērziņš un Voika, ko vārdi "nacionālā aviosabiedrība" nozīmē Latvijas valstij un tās pilsoņiem, kuriem tāpat tiek piedāvāti Lufthansa, Finnair un airBaltic stratēģiskā partnera SAS pakalpojumi? Un – vai airBaltic būs nacionālāks, nekā bija Latavio?
"Sastopoties vaigu vaigā ar jubilāru, var gadīties, ka ne vienmēr pirmajā brīdī ir iespējams nemaldīgi noteikt, vai jūs runājat ar vēstures zinātņu doktoru Uldi Ģērmani vai viņa alter ego doktoru Ulafu Jāņsonu," – par 1995. gada 21. oktobra SestDienas salona varoni rakstīja publicists Vilnis Zaļkalns. Vēsturniekam un rakstniekam, vairāku grāmatu, tai skaitā grāmatas Latviešu tautas piedzīvojumi (1959), autoram Uldim Ģērmanim (1915–1997) tobrīd, 4. oktobrī, bija apritējuši 80 mūža gadi, bet dažus mēnešus agrāk, 9. maijā, – 50 gadi, kopš tolaik 30 gadu vecais kara ziņotājs Ģērmanis spēra savu kāju Zviedrijas karaļvalsts krastā.
"Šādi vēlēšanu rezultāti būtu ierakstāmi Ginesa rekordu grāmatā," Dienai teica Māris Gailis, vērtējot 6. Saeimas vēlēšanu rezultātus, tātad – pirms ceturtdaļgadsimta. Tie, kas uzskata, ka vispārējās vēlēšanu tiesības ne pie kā laba nenoved, toreiz varēja sākt berzēt rokas: lūk, lūk, tagad atmodīsies arī tie, kas nesaprata, ko ievēlējuši 5. Saeimā.
Kad Covid-19 lielās sporta sacensības ir vai nu atcēlis (kā šovasar paredzētās olimpiskās spēles Tokijā), vai padarījis par dīvainu pasākumu, kur pasaulslaveni sportisti cīnās tukšu tribīņu priekšā, atcerēsimies 20 gadu senus notikumus, 2000. gada Sidnejas spēles, kurās Latvijai gāja tīri labi, ja neskaita vienu netiešu kreņķi – čehs Jans Železnijs tajās kļuva par trīskārtēju olimpisko čempionu šķēpa mešanā, šādi pārspēdams Jāņa Lūša trijās spēlēs paveikto (bronza Tokijā 1964. gadā, zelts Mehiko 1968. gadā un sudrabs Minhenē 1972. gadā, kur zelta medaļas likteni izšķīra 2 cm). Sidnejā Latvija gluži kā savulaik Lūsis izcīnīja bronzu, zeltu un sudrabu.
''Visiem, kuri uz Latvijas politiskās skatuves uzrāpušies nesen, derētu ņemt vērā, ka strīdi par bēgļu uzņemšanu nav sākušies šogad,'' 24. septembra Dienā rakstīja Magda Riekstiņa, komentēdama faktu, ka pēdējā laikā šis temats Latvijā ir aktualizējies un diskusijās parādījušās asas viedokļu sadursmes starp radikālajiem ''velkomistiem'' un ne mazāk radikālajiem ksenofobiem. Komentētājas teikto apliecina 1992. gada 25. septembra Dienā publicētais raksts Laiva ir pilna, kuru pēc vācu žurnāla Der Spiegel tā gada 6. aprīļa materiāliem bija sagatavojusi Ilze Plaude.
"Šajā notikumā varbūt ne viens vien mazo veikaliņu īpašnieks atpazīs arī savas finansiālās "klaušas"," stāstu par provinces reketieru rokrakstu 1995. gada 15. septembra Dienā sāka Gaida Liepiņa. Rekets jeb "jumts" pirms 25 gadiem Latvijā zēla un plauka. Alternatīva būtu bijusi lielāku tiesību piešķiršana Zemessardzei, tā ar reketieriem ātri tiktu galā, bet diemžēl Zemessardzē netrūka tādu, kas vispirms šauj un tikai tad skatās, pa ko šāvuši. Tad nu palika pie tā, ka valsts pamazām izspiedīs izspiedējus no to ieņemtās nišas.
Alfrēds Rubiks, kuram 24. septembrī paliek 85 gadi un kurš var kalpot par paraugu ikvienam ar sociālisma idejām apsēstajam, bija 1992. gada 12. septembra Dienas intervijas varonis. 1991. gada 23. augustā Rubiks, kura iespējamo rīcību gadījumā, ja augusta pučs būtu uzvarējis, nav grūti iztēloties, kompartijas centrālkomitejas ēkā tika arestēts, un Dienas intervijas laikā viņš jau vairāk nekā gadu bija nosēdējis cietumā.
"Latvijā šogad izpildīti jau divi nāves sodi," vēstīja 1992. gada 20. augusta Dienas pirmās lapas raksts, ievietots tieši zem raksta Noziedzība valstī pieaug, kurā tika teikts, ka 1992. gada pirmajā pusgadā Latvijā izdarīti vairāk nekā 28 000 noziegumu – par 48% vairāk nekā gadu iepriekš, tai skaitā 132 slepkavības, no kurām atklātas 72, un 384 bruņoti uzbrukumi. (Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers skaidroja, ka liela problēma esot kadru trūkums. Jau tā retās policistu rindas vēl vairāk paretināšot valsts valodas eksāmens, jo valstī tikai 42% šajā sistēmā strādājošo esot latvieši, un vēl traģiskāka situācija esot Rīgā, kur latviešu ir tikai 7% no sistēmā strādājošajiem.)
