Pasaules uzmanības centrā atkal nonākusi Venecuēla, kur šajās dienās centās iekļūt vairāki desmiti neskaidras pakļautības kaujinieku, ieskaitot vismaz divus ASV pilsoņus.
Pēdējās nedēļās starptautiskās politikas analītiķu uzmanības centrā kārtējo reizi nonācis Ziemeļkorejas maršala Kima Čen Una vārds, izskanot aizdomām par viņa nāvi vai vismaz ļoti slikto veselības stāvokli. Lai gan oficiālos paziņojumos tiek uzsvērts, ka šīs aizdomas ir ievērojami pārspīlētas, jautājums par to, kas Ziemeļkorejas līdera nāves gadījumā mantos viņa varu, nekļūst mazāk interesants.
Ieceri, kas pagaidām bez īpašiem rezultātiem tiek apspriesta Eiropas Savienībā (ES), – par starptautisko, pamatā ASV izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompāniju aplikšanu ar tā dēvēto digitālo nodokli – operatīvi un bez lielas uzmanības piesaistīšanas ir realizējusi Indija.
Sabiedriskās domas aptauju veicēju dati liecina, ka pandēmija vairākumā Eiropas valstu ir jūtami ietekmējusi labējo un par populistiskām dēvēto partiju un politiķu popularitāti – atbalsts šiem politiskajiem spēkiem samazinās, pie kam daudzviet ļoti jūtami.
Uzreiz vairākas Eiropas valstis sākušas pakāpeniski mazināt Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, lai gan epidemiologiem nav vienota viedokļa par šādu soli un tā sekām. Taču šajā gadījumā tam pamatā ir arī ekonomiski un nereti pat politiski apsvērumi.
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā uzmanību kārtējo reizi piesaistīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, dodot vairākus simboliski aizmiglotus mājienus, ka Krievija vēlas izmantot situāciju ar Covid-19 pandēmiju, lai sarīkotu faktisku Baltkrievijas anšlusu.
Digitālās ekonomikas aizvien pieaugošā loma globālajā tautsaimniecībā liek pievērsties jautājumam par jaunas ekonomiskās attīstības uzskaites sistēmas izveidi, lai jauno sistēmu ieviestu novecojušā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritērija vietā.
Ceturtdien gaidāmā Eiropas Savienības (ES) līderu videosamita priekšvakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons sniedza plašu interviju izdevumam Financial Time, kurā uzsvēra nepieciešamību apvienotajai Eiropai izlemt, kas tā īsti ir – ekonomisks (tirgus, citējot Makronu) vai politisks projekts.
Pasaules vadošo investīciju banku un finanšu institūciju analītiķi pauž vienotu viedokli, ka recesija, kurā šobrīd ieslīgst globālā ekonomika, lai arī ir strauja, tomēr nebūs ilga.
Koronavīrusa izraisītā Covid-19 pandēmija ir ievērojami paātrinājusi daudzu līdzšinējo dogmu un postulātu pārvērtēšanu, tas nozīmē – pasaule pēc pandēmijas pārvarēšanas vairāk nekad nebūs tāda pati kā līdz Covid-19. Vienlaikus šāda pārvērtēšana nozīmē gan perspektīvas, gan arī ievērojamus riskus.
Ronalds Džonsons, ASV Senāta Iekšzemes drošības un valsts pārvaldes komitejas priekšsēdētājs, paziņoja, ka komiteja sāk izmeklēšanu par jaunā koronavīrusa parādīšanās un izplatības cēloņiem, kā arī par Ķīnas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) lomu, slēpjot faktus par vīrusu.
Koronavīrusa raisītā Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi daudzas jau iepriekš pastāvējušas starptautiskās politikas un ekonomikas tendences, tajā skaitā virzību uz atteikšanos no Rietumu virzītā liberālās globalizācijas modeļa.
Nedēļas sākumā Polijas Seims (parlamenta apakšpalāta) atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt balsošanu pa pastu jeb distancēto balsošanu par vienīgo balsošanas veidu 10. maijā ieplānotajās valsts prezidenta vēlēšanās. Šis likumprojekts gan vēl jāatbalsta arī Senātā (parlamenta augšpalātā), kur gaidāmas asas diskusijas.
Pastāv iespēja, ka Covid-19 pandēmijai, neraugoties uz tās izraisītajām globāla mēroga negatīvajām sekām, it īpaši tautsaimniecībai, stratēģiski var izrādīties arī nosacīti pozitīvs efekts.
Apritē pakāpeniski parādās tādi vārdu salikumi kā Covid-19 simts dienas vai arī cīņas ar Covid-19 simts dienas. Visai ticams, ka, jo ilgāk turpināsies cīņa ar pandēmiju, jo vairāk uzmanības tiks piesaistīts minētajām simts dienām.
Slimības Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi lielam daudzumam uzņēmumu jau ir likuši attīstīt attālinātā darba iespējas, kuru potenciāls Latvijā līdz šim ticis maz izmantots.
Neraugoties uz Ķīnas faktisko uzvaru pār koronavīrusa SARS-CoV-2 jeb Covid-19 pandēmiju savās mājās, ar to ir par maz, lai mainītu negatīvās tendences globālajā ekonomikā un arī politikā. Tomēr tā jau nodēvēta par ievērojamu Pekinas morālo un lielā mērā arī ģeopolitisko uzvaru, kamēr citās valstīs slimības ietekme tikai pamazām tiek tā pa īstam apjausta.
Koronavīruss ir kļuvis par to ārkārtējo faktoru, kas var mainīt iepriekš prognozētos ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, Covid-19 postošā ietekme uz ekonomiku ir sašķobījusi ASV prezidenta Donalda Trampa popularitāti.
Pirms dažām dienām Itālijā ieradās vairāk par desmit Krievijas militāro transportlidmašīnu, kļūstot par sava veida simbolisku apliecinājumu tam, kādus mērogus ir sasniegusi Eiropas valstu savstarpējā norobežošanās.
Cīnoties pret koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ nācās uz nezināmu laiku atlikt arī sarunas par Londonas un Briseles turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Pandēmija gan ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē šīs sarunas, par kuru iespējamo gaitu un iznākumu pastāv radikāli pretrunīgas versijas.
Pilnībā skaidrs, ka Covid-19 izplatība un centieni ierobežot vīrusu ir radījuši iespaidīgas problēmas tautsaimniecībai visos līmeņos – sākot ar atsevišķiem cilvēkiem un uzņēmumiem un beidzot ar globālo ekonomiku kopumā. Tajā pašā laikā nav izslēgta iespēja, ka Covid-19 tikai paātrina jau tāpat paredzamus procesus.
Eiropas kļūšana par jaunā koronavīrusa izplatības epicentru uzskatāmi demonstrē arī Eiropas Savienības (ES) kopējo mehānismu kliedzoši vājās vietas, it īpaši pilnīgu nespēju uzņemties iniciatīvu kritiskās situācijās, kā arī nodrošināt ES dalībvalstu kaut minimāli saskaņotu rīcību.
Marta sākumā pasaule saspringti gaidīja Krievijas un Turcijas prezidentu Maskavas tikšanās rezultātus. Viena no pasaules lielvarām – Krievija – un valsts ar otru lielāko armiju NATO – Turcija – bija nonākušas tikai soli no bruņotām sadursmēm Sīrijā, un šī iespēja šķita atklāti draudīga. Ne mazāk draudīgs ir fakts, ka pastāv augsta konflikta atkārtošanās iespēja.
Nedēļas sākumā Krievijas Valsts dome otrajā lasījumā apstiprināja izmaiņas Krievijas konstitūcijā, kuras ļaus valsts prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā jau piekto reizi kandidēt uz Eirāzijas lielvalsts prezidenta posteni.
Krievijas atteikšanās pagarināt vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu tiek traktēta kā cenu kara sākšana ar ASV slānekļa naftas industriju.
Cīņas ar koronavīrusu Covid-19, kā arī satricinājumu naftas tirgos un biržās ēnā gandrīz bez ievērības tika atstāts kāds ASV Kongresa Pārstāvju palātas lēmums, kuram ilgtermiņā ar augstu ticamības pakāpi būs tālejošas ģeopolitiskās sekas.
"Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, kas ietekmē visu pasauli, šo pārmaiņu sekas ir redzamas visur: tie ir plūdi, mežu ugunsgrēki, viesuļvētras. Visi saprot, ka, ja netiks sperti aktīvi soļi klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējības nodrošināšanai, situācija kļūs tikai sliktāka," uzskata degvielas nozares uzņēmuma Neste viceprezidente ilgtspējas jautājumos Salla Ahonena.
Koronavīrusa Covid-19 epidēmija un iespējamā pandēmija ir ietekmējusi ne tikai globālo ekonomiku, bet kļuvusi arī par psiholoģisku un politisku faktoru. Sabiedrība daudzviet pasaulē ir sadalījusies tajos, kuri uzskata vīrusu par ārkārtīgi bīstamu un aicina pret to cīnīties ar radikālām metodēm, un tajos, kuri saistībā ar Covid-19 aicina neieslīgt pārspīlējumos.
Gaidāms, ka šā gada septembra sākumā Ņujorkā notiks piecu ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu līderu tikšanās. Oficiāli tikšanās būs veltīta bruņojuma kontroles jautājumiem, bet neoficiāli tiek uzskatīts, ka galvenais mērķis ir sākt sarunas par jaunas pasaules kārtības izveidi.