Simbolisks signāls

Šīs lidmašīnas koronavīrusa pandēmijas plosītajā valstī nogādāja gandrīz simts Krievijas Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku (ikdienā dēvētu vienkārši par ķīmiskajiem spēkiem) mediķu, medikamentus un individuālās aizsardzības līdzekļus, speciālo tehniku un mobilo laboratoriju. Vēl neilgi iepriekš Itālija sāka saņemt arī palīdzību no Ķīnas, tāpat valstī ieradās vairākas Ķīnas mediķu vienības.

Krievijas oficiālie plašsaziņas līdzekļi valsts ķīmisko spēku nosūtīšanu uz Itāliju, protams, dēvē par absolūti humānu misiju, lai gan tajā pašā laikā amatpersonas atzīst, ka tas ir tikai viens no iemesliem. Krievijas ķīmiskie spēki ir plaši zināmi ar regulāru ierašanos visdažādāko epidēmiju epicentros daudzviet pasaulē, kur tiek gūta pieredze un vākta informācija ar mērķi sagatavoties iespējamajām krīzes situācijām pašu mājās.

Itālija nav izņēmums, un arī tur Krievijas speciālisti ir ieradušies ar šādu mērķi, kas gan nekādi nemaina faktu, ka paralēli tiks sniegta arī reāla palīdzība. It īpaši Itālijas ziemeļu reģioni atrodas situācijā, kad svarīgs ir jebkurš atbalsts, un šā iemesla dēļ blakus motīvi nevienu neinteresē, vēl jo vairāk tāpēc, ka tie nekādi nav vērsti pret Itāliju.

Atbalsts Itālijai sola Ķīnai un jo īpaši Krievijai arī ievērojamas politiskās dividendes. Valstī ir izplatīti eiroskeptiski, kā arī Ķīnai un Krievijai draudzīgi noskaņojumi, un ir maz šaubu, ka pēc šiem notikumiem tie tikai pieņemsies spēkā. Tajā skaitā samērā drīz aktuāls kļūs jautājums – kā nākas, ka Itālija atbalsta pret Krieviju noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas? Ņemot vērā kopējos noskaņojumus, valsts vadībai būs grūti sniegt saprotamu atbildi.

Vienlaikus Itālija ir tikai spilgts piemērs tam, kā vesela plejāde Eiropas valstu šobrīd jūtas sabiedroto nodotas un atstātas vienatnē ar savām problēmām. Līdztekus pandēmijai Covid-19 ir izraisījis arī iespaidīgas nacionālā egoisma, norobežošanās un savstarpējās neuzticēšanās krīzes, un, ja tās netiks pārvarētas, starp rietumvalstīm parādīsies aizvien jaunas savstarpējās robežas.

Šo situāciju, protams, izmanto nerietumu lielvaras, tomēr nepieciešamos priekšnoteikumus ir radījušas pašas rietumvalstis, krīzes situācijā gandrīz pilnībā aizmirstot par kopīgām interesēm un vērtībām. Un tā ir viela ļoti nopietnām pārdomām, tajā skaitā par apvienotās Eiropas tālāko likteni.