Staigāšana pa plānu ledu

Taisnīguma labad – tieši par anšlusu pats Lukašenko nerunāja, šis termins parādījās jau atsevišķos valsts oficiālajos ziņu un analītiskajos raidījumos. Tomēr, tā kā oficiālās propagandas vadlīnijas Baltkrievijā ar augstu ticamības pakāpi nosaka prezidents personiski, var īpaši nešaubīties par to, no kurienes nāk ideja.

Ja vienkāršoti, tad šī koncepcija skan, ka Krievijas propagandas mašīna izmanto savas iespējas, lai Baltkrievijas iedzīvotāju vidū radītu priekšstatu, ka valsts nekontrolē Covid-19 izplatību, kamdēļ situācija ir katastrofāla un Minskai nepieciešama steidzama palīdzība, kuru Maskava vienkārši uzspiedīs. Savukārt pēc tam Krievija vienkārši ''aprīs'' Baltkrieviju un padarīs to par savu provinci. Apmēram šādi notiekošais tika skaidrots analītiskajā raidījumā Redaktoru klubs.

Problēma šajā gadījumā gan ir tur, ka Krievijas oficiālie valsts mediji līdz Lukašenko epatācijām uzmanību situācijai ar Covid-19 pievērsa vien tik daudz, kā piesaucot to kā vienu no valstīm, kur nav ieviesti gandrīz nekādi karantīnas pasākumi, kā arī Eirāzijas Ekonomikas savienības rīcības plānu krīzes situācijās ietvaros.

Uzmanības saulītē sevi iecēla pats Lukašenko, nākot klajā ar vairākiem no patiesības visai tāliem paziņojumiem.

Baltkrievijas prezidentu, protams, var saprast. Plejāde starptautisko organizāciju apgalvo, ka Covid-19 izplatība valstī ir daudzkārt lielāka, nekā tiek apgalvots oficiāli, ekonomikas perspektīvas atrodas kaut kur pa vidu starp ''slikti'' un ''ļoti slikti'', augustā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas, bet Maskava ir uzņēmusi kursu uz atteikšanos no baltkrievu sociālisma uzturēšanas. Tikai apmaiņā pret konkrētiem darbiem, nevis abstraktiem solījumiem.

Lukašenko taktika saasināt attiecības ar Krieviju, līdzko Maskava sāk šaubīties par esošo sadarbības formu lietderību, vienmēr arī ir izrādījusies iedarbīga, un situācija beigās ir atgriezusies ierastajās sliedēs. Minskā uzskata, ka arī šī reize nebūs izņēmums, lai gan liels skaits tiešu un netiešu pazīmju liecina, ka Maskava radikāli pārskata attiecības ar postpadomju valstīm, formālos sentimentus nomainot ar pragmatismu.

Lukašenko, protams, cenšas izmantot situāciju, lai nosargātu savu politisko un ekonomisko varu, tomēr viņa problēma slēpjas faktā, ka Baltkrievijai jebkurā gadījumā ir nepieciešams ārvalstu atbalsts, kas šajā gadījumā pagaidām gan galvenokārt simboliski tiek meklēts Rietumos.

Tieši Baltkrievija pēdējiem, protams, ir interesanta, taču ievērojami citā veidolā nekā baltkrievu sociālisms ar Lukašenko pie stūres.

Un, ja Baltkrievijas prezidents aizspēlēsies pārāk tālu, var tikai minēt, kas notiks valstī, kura atrodas blakus Latvijai un ir nozīmīga mūsu ekonomikai.