Līdz tam Krievijas prezidents vairākkārt bija apgalvojis, ka vēlreiz kandidēt uz valsts vadītāja amatu negatavojas, un sākotnējie konstitūcijas labojumi arī neparedzēja šādu iespēju. Tomēr, kad ar ierosinājumu pēc izmaiņu pamatlikumā apstiprināšanas sākt no jauna skaitīt prezidenta amatā pavadītos termiņus nāca klajā deputāte Valentīna Tereškova, parlaments pārliecinoši atbalstīja šo ieceri.
Kā uzsver Krievijas prese, lai arī vairāki desmiti deputātu atturējās, neviens no parlamentāriešiem nebalsoja pret.
Tagad, ja ieceri par likumīgu atzīs Krievijas Konstitucionālā tiesa, kā arī ja grozījumi tiks atbalstīti 22. aprīlī gaidāmajā referendumā, Putins varēs atrasties Krievijas prezidenta amatā vēl divus sešu gadu termiņus – līdz 2036. gadam. Viņa pēcteči šajā amatā prezidenta krēslā gan varēs sēsties ne vairāk kā divas reizes.
Iecerei ļaut Putinam vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu, kas nozīmē viņa palikšanu pie varas, jo nopietnu konkurentu esošajam Krievijas prezidentam nav, arī ir pietiekami plašs atbalsts iedzīvotāju vidū. Kā liecina faktiski opozicionārā (par ārvalstu aģentu atzītā) Levadas centra veiktā aptauja, Putinu Krievijas prezidenta krēslā arī pēc 2024. gada vēlētos redzēt 45% iedzīvotāju. Par procentu vairāk gan labprātāk atbalstītu kāda cita politiķa kļūšanu par valsts vadītāju, tomēr jāatceras, ka aptauja tika veikta laikā, kad valdīja pārliecība, ka esošais prezidents 2024. gadā pametīs posteni.
Galvenais iemesls, kamdēļ gan ievērojama daļa valsts iedzīvotāju, gan politiskā elite atbalsta esošā prezidenta palikšanu amatā, ir bažas par iekšpolitiskajiem satricinājumiem valstī globālās nestabilitātes periodā.
Tiek uzskatīts, ka iespējamā cīņa par varu var ievērojami vājināt Krievijas starptautiskās pozīcijas, kā arī novest pie būtiskām izmaiņām līdzšinējā valsts politiskajā kursā.
Savukārt, ja Putinam tiek nodrošināta iespēja arī turpmāk kandidēt uz prezidenta posteni, tā dēvētā varas tranzīta jautājums faktiski kļūst neaktuāls. Atkarībā no tā, ko Krievijas prezidents uzskatīs par nepieciešamu, viņš varēs vai nu pats palikt prezidenta amatā, vai arī viegli nozīmēt savu pēcteci. Izplatīts ir viedoklis, ka Putins pēc 2024. gada izvēlēsies palikt amatā vēl vienu prezidenta termiņu, lai nodrošinātu visaptverošu paša izvirzīto mērķu sasniegšanu – tādu kā ilgtermiņā stabilas politiskās sistēmas izveide Krievijā, kā arī Maskavas kā vienas no globālajām lielvarām statusa pilnvērtīga atjaunošana.
Cits jautājums jau ir, ka Krievija un tās prezidents savas ambīcijas realizē un arī turpmāk gatavojas realizēt kā uz pašas Krievijas iedzīvotāju atsevišķu tiesību un brīvību, tā arī kaimiņvalstu rēķina. Savukārt pateikt, cik tālu sniegsies šīs vēlmes un ambīcijas, šobrīd ir gandrīz neiespējami.
Demokrāts
Vecsčekists>Garlībs
melnais humors