Pašvaldību skaita samazināšana Latvijas ekonomiku būtiski neietekmēs, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu.
Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, lielākās pašvaldības statusu Vidzemē saglabās Ogre, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte. Apvienojot tagadējo Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadus, kopējais iedzīvotāju skaits novadā plānots 61 536 cilvēki.
Ne vienmēr viss vecais ir slikts. Ļoti labi atceros, kad Latvijā bija deviņas republikas nozīmes pilsētas un 26 rajoni. Iespējams, Rīga/Pierīga ir jaunā situācijā, bet reģionos tas būtu tikai saprātīgi, ja atjaunotu bijušos rajonus, nosaucot tos par novadiem, intervijā Jolantai Plaukai norāda Liepājas mērs Jānis Vilnītis.
"Gudrāka nekļuvu. Jautājumu no novada vadītājiem bija daudz, bet atbildes – vispārīgas. Neziņa ir liela," tā pēc Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāju tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) Dienai izteicās kāda sarunas dalībniece, novada domes priekšsēdētāja.
Ministru kabinets otrdien apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARM) sagatavoto Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likumu, kas paredz turpināt 1998. gadā iesākto reformu, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības, kas nodrošina likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot iedzīvotājiem labus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, vēsta VARAM.
Sākt jauno novadu reformu ar kartes zīmēšanu nozīmē kacināt cilvēkus, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.
Par gatavošanos administratīvi teritoriālajai reformai un citiem reģionālās politikas attīstībai būtiskiem aspektiem intervijā Jānim Kincim stāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un premjera ārštata padomniece reģionālajos jautājumos Inga Bērziņa.
Administratīvi teritoriālā reforma neizbēgami ir tēma, kurai būs pievērsta īpaša uzmanība tuvākajos gados. Gan tāpēc, ka pašreizējā valdība un par reģionu attīstību atbildīgais ministrs ir apņēmības pilni to īstenot, gan tāpēc, ka jau ilgstoši noris reformas izglītībā un veselības aprūpes sistēmā, kā arī, ņemot vērā apdzīvotības izmaiņas un finanšu pieejamību satiksmes infrastruktūrai, tam visam jābūt savstarpēji saderīgam, saskaņotam.
Pasaule nudien ir pārmaiņu priekšā: Amerikas Savienotās Valstis vada korporāciju interešu aizstāvis - miljonārs, Lielbritānija tūlīt brīvprātīgi atteiksies no labākā, kas jebkad noticis ar Eiropu, tādas īstas ziemas vairs nav un Latvijā piedzīvojām ilgāko periodu atjaunotajā valstī bez valdības. Kad janvārī beidzot pienāca tas brīdis, kad Saeimā ievēlēto partiju pārstāvētais vairākums nobalsoja par valdības apstiprināšanu, bija skaidrs, ka kopīgā partiju mērķos ir mazāk nekā atšķirīgā. Tā vietā, lai par prioritāti nospraustu iesāktās cīņas ar "netīro" naudu vai veselības nozares tālāku sakārtošanu, valdības mastā tika uzvilkts šķietami vienojošais administratīvi teritoriālās reformas karogs.
Ar sasteigtu Administratīvi teritoriālo reformu varam piedzīvot nākamo depopulācijas vilni un attālāku un mazāku novadu pilnīgu izzušanu, komentējot iecerēto pašvaldību reformu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS).
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā teikts, ka par republikas pilsētu var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Latvijā pašlaik ir deviņas republikas pilsētas, tostarp Valmiera un Jēkabpils, kuras šo statusu ieguva 2009. gadā pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem abās pilsētās iedzīvotāju skaits pašlaik ir mazāks par likumā prasīto, bet abām pašvaldībām ir skaidrojums šim apstāklim. Vienlaikus atšķiras redzējums, vai būtu pieļaujama pilsētas apvienošanās ar tuvējiem novadiem.
Valdības partneri administratīvi teritoriālo reformu apņēmušies īstenot diezgan ātri un vilcināties ar to nevajadzētu, norādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!). Gatavību iesaistīties šajā procesā pauž arī Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr pašlaik tai jautājumu ir vairāk nekā redzējuma par reformas mērķiem.
