Aivars Eipurs

Aizmirst nebūs iespējams

Ziedonis.P. S. Atceros kādu gadījumu. Pirms gadiem trīdesmit nelielā kompānijā viens no maniem labākajiem draugiem pieminēja kādu dzejnieku, tad piebilda, ka uzreiz nevarot atcerēties viņa vārdu. Viņš necitēja dzejnieka rindas (tad būtu parasts gadījums), vienkārši pieminēja kaut kādā sakarā, bet vārdu, lūk, neatminoties, tepat gan mēles galā esot.

1. marts, 2013, 13:54

Fantāzija par vārdiem

Latvijā var ievest svešzemju dārzeņus un izkonkurēt vietējos. Var iznīcināt cukurbiešu audzēšanas nozari. Taču ar valodu tik viegli neies! Tāpēc mēs nodibinājām kooperatīvu Zeme un valoda, kura profils ir lingvistiskā lauksaimniecība.

27. februāris, 2013, 11:43

Grāmatas griežas ap lasītāju

Tāpat kā Zeme ap Sauli, tās griežas, vistuvāk piekļūstot lasītājam to iznākšanas brīdī. Vēl grāmatas prezentācijas reizē, tad pēc pāris gadiem, kad grāmata nocenota, rinda bibliotēkā...

22. februāris, 2013, 16:00

Epitāfija BB brokastīm

– Dāmas un kungi, kultūras un mākslas projekts BB brokastis ir beidzies! – trīsdesmit pirmā janvāra priekšpusdienā, dažas sekundes pirms vienpadsmitiem paziņoja Andris Freidenfelds jeb Fredis, kurš kopā ar Kasparu Upacieri jeb Ufo un Andri Zeibotu sešpadsmit gadu laikā Radio SWH ēterā izklaidēja tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem viņi nekrita uz nerviem, tostarp, arī mani. Protams, ka laiku pa laikam man "piegriezās", un tad pārsvarā klausījos LR1 vai Latvijas Radio Klasika, bet arī tad nereti uzgriezu viņu „Humora topu” plkst.9.40. un "Panu Kleksi" plkst.10.30.

1. februāris, 2013, 16:30

Cilvēki turpina rakstīt

Nupat kā izskanējis 65. Jauno un iesācēju autoru seminārs, kas notika Rakstnieku savienības mājīgajā zālītē Lāčplēša ielā, vienu stāvu zem Čaka muzeja. Iepazinies ar semināra programmu un parunājis ar vairākiem tā dalībniekiem, atzinu, ka tas bijis diezgan optimāls, ar daudzpusīgām lekcijām un konstruktīvām recenzijām.

31. janvāris, 2013, 7:45

Kas notika abās pusēs jūrai

Varbūt pamanījāt, ka pirms trim mēnešiem, 10.oktobrī, apritēja 100. gadskārta kopš trimdas dzejnieces Veronikas Strēlertes dzimšanas. Tā pagāja apbrīnojami klusi. Toreiz presē pamanīju ziņu par piemiņas plāksnes atklāšanu Dobelē. Pirms tam arī fragmentu no Margitas Gūtmanes grāmatas par Veroniku Strēlerti _Latvju Tekstu 2012. gada rudens numurā. Tagad šī grāmata Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās_ ir iznākusi.

17. janvāris, 2013, 8:15

Grāmatu ņirboņa

Ir tikai viena valdība, kas patīk vai nepatīk, tāpat viena futbola izlase, kas patīk vai nepatīk. Tāpat pagarā laika posmā kāda latviešu oriģinālopera, kas patīk vai nepatīk, pa kādai latviešu spēlfilmai, kas patīk vai nepatīk...

20. decembris, 2012, 7:15

Pils un laukums ap to

Kad tēma izvēlēta un autors būvē savu rakstu, ir labi, ja viņš spēj rakstīt, cik iespējams, tikai par lietu sevī. Vairoties no plašajām salīdzināšanas iespējām, kas gan pirmajā brīdī lasītājam šķiet pievilcīgas, taču vēlāk zem labajām salīdzinājuma virsdrēbēm var atklāties kas nevietā baltiem diegiem šūts.

6. decembris, 2012, 7:30

Seši autori meklē tēlus. Drīz grāmata

Pagājušajos Prozas lasījumos tika izmēģināta "pilnīga un galīga demokrātija" - tā pirms gada rakstīja dzejniece Liāna Langa (KD. 09.12.2011.). Dzīvie klasiķi piedalījās anonīmā konkursā kopā ar nezināmiem iesācējiem. «Tas bija eksperiments,» saka Prozas lasījumu koordinatore Marika Papēde.

5. decembris, 2012, 13:50

Iedvesma un iztēle

Neviens nevar otram galvā ielīst, tāpēc atliek vien pieņemt, ka visiem, kas rakstījuši dzejoļus – Rainim un Henrikam Eliasam Zēgneram, Plūdonam un Ronaldam Briedim, Emīlijai Dikinsonei un Ingmārai Balodei – tur noticis kas apbrīnojams. Vai iedvesma ir kas visiem līdzīgs, un ja tā, kur sākas atšķirība? Līdzība varētu būt trauksmē, biežāk līksmā nekā bēdīgā, kuru izjūt jebkurš radošs cilvēks, pat tad, ja nekas nerodas.

14. novembris, 2012, 7:42

Acis tiem ir nāsīs

Ja iznāk grāmata, kura mums patīk, tad mēs, protams, baudām tekstu un vērtējam, kas ir un kas nav. Ir arī svarīgi, kad šī dzeja vai proza sarakstīta, lai saprastu, vai vērtējumā neesam netaisnīgi (vistas un olas jautājums), tas ir – kā žanrs attīstījies pie mums un citur. Tā, pirms nepilniem diviem gadiem, latviski Guntara Godiņa tulkojumā iznāca igauņu dzejas sirreālista Nr.2 (Nr.1 hronoloģiski bija igauņu-zviedru sirreālists Ilmārs Lābans) Andresa Ehina (1940-2011) dzejas grāmata Pakārtais ievārījums. Autors bija Rīgā uz grāmatas atvēršanu, bet diemžēl tajā pašā gadā aizgāja mūžībā.

7. novembris, 2012, 7:22

Izvēle vai privilēģija: es lasu dzeju, tu - nē, vai otrādi

Iepriekšējā sabiedriskajā formācijā dzejnieki tautā bija slavenāki, taču ne jau tikai dzejas dēļ. Vienkārši dzeja pildīja citas funkcijas – ja tādas pildītu šodien, tad par tādu dzeju maz kas priecātos. Tā būtu kā laušanās ērtās durvīs. Taču tas nenozīmē, ka nebūtu par ko protestēt. Arī šeit uz vietas – taču nav viegli to izdarīt spilgti, jo to rakstīt Ēzopa valodā pie vārda brīvības nav jēgas.

17. septembris, 2012, 13:25