Jaunais vīrietis, kuram atbildīgo valsts un pašvaldības iestāžu aizmirstam bērnībā nācās deviņus gadus pavadīt psihoneiroloģiskajā slimnīcā, arī šogad septembrī nav atsācis pamatizglītības apguvi.
Labklājības ministrija (LM) no savas puses esot izpildījusi saistības attiecībā pret jaunieti, kurš bērnībā uz deviņiem gadiem tika "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži, piešķirot viņam apgādnieka zaudējuma pensiju, aģentūru LETA informēja ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandare.
Otrdien Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas Bāriņtiesa komitejas sēdes slēgtajā daļā informēja domes deputātus par izvērtēšanas komisijas rezultātiem saistībā ar jaunieti, kurš tika "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainažos. Komisija secinājusi, ka pēc veiktās izpētes nav iespējams apgalvot, ka nebūtu ievērota tā laika likumdošana vai kaut kas apzināti darīts pret bērna interesēm. Nu jau pieaugušā vīrieša juridiskais pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks portālam Diena.lv gan uzsvēra - acīmredzams, ka Rīgas bāriņtiesa nenodrošināja jaunā cilvēka interešu aizstāvību, kas ir bāriņtiesas tiešais pienākums.
Līdz decembrim Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) apņēmusies izstrādāt priekšlikumus pašreizējo problēmu novēršanai, lai izveidotu jaunu institucionālu modeli bērnu tiesību aizstāvībai, kas aizstās veco modeli – bāriņtiesas. Mēneša sākumā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir pieņemts lēmums, ka bāriņtiesu funkcijas pārņems valsts, jo "esošais bāriņtiesu modelis kā pašvaldību institūcija nav attaisnojis uz to liktās cerības un nav sasniedzis izvirzītos mērķus bērnu tiesību aizsardzībā". Tieslietu ministrs norādīja, ka pagaidām ir grūti spriest, kura ministrija varētu pārņemt bērnu tiesību aizsardzības funkciju, bet TM būtu gatava uzņemties šo atbildību.
Pret ģimenes aprūpes centru Saulstari jau vairākus gadus tiek rīkota apzināta kampaņa - šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe (Salas novada vēlētāju apvienība Vienoti mūsu novadam). Sproģe apgalvoja, ka līdz pat šodienai pašvaldība neesot saņēmusi ne Labklājības ministrijas (LM), ne Tiesībsarga biroja pārbaužu aktus, kas būtu par pamatu centra darbības apturēšanai.
Aptuveni divās trešdaļās gadījumu, kad Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veic pārbaudes, konstatēta vardarbība pret bērnu. Vienā trešdaļā gadījumu varmāka ir pieaugušais, vēl trešdaļā gadījumu - vardarbība vienaudžu starpā, skarbu statistiku LNT raidījumam 900 sekundes atklāja inspekcijas priekšniece Marianna Dreja.
Tiesībsarga birojs pieļauj, ka lieta par puisi, kurš vairākus gadus bez pamatojuma turēts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, varētu nokļūt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Daudz pārcietušā jaunā vīrieša juridiskais pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks Dienai nenoliedz, ka šī lieta tik tiešām varētu sasniegt Eiropas tiesu, bet tas notiks tikai tad, ja būs izsmeltas visas iespējas Latvijā. Viņš norāda, ka Latvijā process kompensāciju saņemšanai no valsts ir padarīts ļoti sarežģīts un garš un turpmākais ceļš nebūšot viegls.
Nesakārtotās sistēmas rezultātā cieš bērni, kuri "nevienam nav vajadzīgi", otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis Ņikita Bezborodovs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8. maijā, sasaukusi slēgtu ārkārtas sēdi, lai iztirzātu plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par cilvēktiesību pārkāpumiem, bērnu vairāku gadu garumā bez pamatojuma turot psihoneiroloģiskajā slimnīcā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā. Nepieciešams pārskatīt atbildības sadalījumu un kontroles mehāniskums, lai šādus gadījumus izskaustu saknē, uzsver komisijas vadītājs Andris Skride (AP).
Divdesmit gadu garumā biedrība Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sniedz sociālos un rehabilitācijas pakalpojumus ne tikai bērniem, bet arī ģimenēm. Latvijā darbojas divi SOS bērnu ciemati – Īslīcē un Valmierā. "Mēs darām visu, lai bērniem, kuri šeit nonāk, būtu iespēja uzaugt ģimenes atmosfērā, sniegtu viņiem visas nepieciešamās prasmes, lai aizejot viņi spētu sākt normālu, patstāvīgu dzīvi," Dienai stāsta Valmieras SOS bērnu ciemata vadītājs Edijs Pētersons.
Labklājības ministrijas (LM) veiktajā auditā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbībā konstatētas nopietnas problēmas, aģentūru LETA informēja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve.
Ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē.
