Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.
Nekādā mērā neapšaubot, ka
Saeimas lēmums par pilnīgu
pāreju uz mācībām latviešu
valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām
grūtībām pieliks punktu
valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai,
nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir
neskaidra un rada bažas.
Krievijas prezidents Vladimirs
Putins, vakar sakot runu valsts
Federālajai sapulcei (Krievijas
parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām
amatpersonām, kā arī lūgtajiem
viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā
ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.
Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.
Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.
Divas viena otrai sekojušas
Krievijas ārlietu ministra
Sergeja Lavrova diplomātiskās
turnejas Āfrikas valstīs ir
kārtējais atgādinājums par to,
kāda cīņa rit starp lielvalstīm
par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā
kontinentā.
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) apkopotie dati rāda, ka
2022. gadā piedzima 15 535
bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu
laikā un par 10,8% jeb 1885
jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.
Janvārī Spāniju apmeklēja Francijas delegācija ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu priekšgalā, bet par vizītes rezultātu kļuva jaunas starpvalstu jeb Barselonas vienošanās parakstīšana, kuras ietvaros tiek regulēts būtībā viss Parīzes un Madrides attiecību spektrs.
Janvārī notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē izskanēja skarba prognoze, kas liek aizdomāties – cik lielā mērā Latvijas ierēdniecība un politiķi ir gatavi aizstāvēt mūsu valsts uzņēmēju, lauksaimnieku, beigu beigās – katra individuālā cilvēka intereses.
