Turklāt ne tikai Latvijā, bet krietni tālu pasaulē. Un pelnīti, pat ļoti pelnīti.Par hokejistu iegūto bronzu, kas mūsu pašu izpratnē patiesībā ir vērtīgāka par zeltu, kopš svētdienas vakara ir sajūsmā kliegts un runāts daudz, un noteikti vēl ilgi tiks runāts.
Taču – varbūt arī latviešiem ierastajā stilā – šo svētku fonu kaut kādā mērā pabojāja atsevišķu politiķu savdabīgā rīcība un lēmumi, kas, par laimi, kopējo prieka noskaņojumu tomēr nesabojāja.
Lai arī labi domāts un pilnīgi saprotams, tomēr līdz galam nekļūst skaidrs, kādēļ Saeimas deputātiem šķita pareizs un attiecīgi arī īstenojams veids, kā notika pirmdienas pasludināšana par oficiālu svētku dienu, kas attiecīgi radīja lielāku vai mazāku haosu daudzu cilvēku ikdienā un zināmā mērā pretnostatīja citu pret citu gan cilvēkus individuāli, gan arī darba devējus un uzņēmējus, kuri jau svētdien pēc Saeimas priekšsēdētāja Eduarda Smiltēna publiskotās idejas steidzamā kārtā izsludināt brīvdienu neskopojās ar kritiku, tostarp atgādinot, ka kādam (pārsvarā gan tieši nodokļu maksātājiem, nevis valsts pārvaldei) šo visu tiešā vai netiešā veidā nāksies apmaksāt. Ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz Finanšu un Ekonomikas ministriju informāciju, ziņo, ka vienā brīvdienā Latvijā neiekasē nodokļus 10–12 miljonu eiro apmērā. Taču skaidrs, ka brīvdienas reālās izmaksas ekonomikā varētu būt lielākas.
Taču ne jau par izmaksām šoreiz ir runa, bet gan par politiķu izvēlēto rīcības veidu. Kaut kādā mērā var saprast tos deputātus, kuri steidza uz Saeimas namu īsi pirms pusnakts, lai nobalsotu par brīvdienu dienā, kad Latvijas zvaigžņu komanda atgriezās Rīgā, tādējādi dodot daudz lielākam skaitam cilvēku izjust klātbūšanas sajūtu hokejistu sagaidīšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, kas bija patiešām grandiozs un īpaši emocionāls (ja no atmiņas izslēdz dažus komiskus brīžus, kas jau ir gana izsmieti sociālās saziņas vietnēs).
Taču ar vēsu prātu raugoties uz politiķu rīcību šajās dienās, īpaši zinot, ka jau šodien Saeimas deputātiem būs jālemj par ļoti nopietnu jautājumu – Valsts prezidenta ievēlēšanu (vai šodien vēl neievēlēšanu) –, gribas ļoti cerēt, ka katrs deputāts (nu vai vismaz katra politiskā grupa) savu izvēli izdarīs pārdomāti un precīzi, nevis līdzīgi, kā tas notika ar brīvdienas izsludināšanu.
Ir labi, ja politiķis spēj būt arī parasts cilvēks ar emocijām un spontānām idejām, tomēr ir lietas, kas prasa nopietnību un atbildīgumu.