Nākamajā gadā Veselības
ministrija plānojot sākt darbu
pie jaunās digitālās veselības
sistēmas, kas laika gaitā
nomainīs slikti strādājošo
e-veselību, kodola funkciju
izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas
Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.
Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Septembrī energoresursu cenu
augšupeja kļuvusi par vienu no
dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv
neziņa par to, cik lieli būs rēķini
ziemā.
Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.
Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.
Tuvojoties 1. oktobrim – Saeimas vēlēšanu dienai –, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta politisko spēku reitingiem, un likumsakarīgi ir tas, ka it īpaši šos reitingus popularizē tie politiķi, kuru partijām reitings ir kāpis.
Augusta pašās beigās –
30. augustā – 91 gada vecumā
no dzīves aizgāja pēdējais
PSKP CK ģenerālsekratārs un
vienlaikus pirmais un pēdējais
PSRS prezidents Mihails
Gorbačovs.
Pēdējo dienu laikā politiķi piepūstiem vaigiem, cits citu cenzdamies pārtrumpot labskanīgāko
vārdu izvēlē, steidz sabiedrību
iepriecināt ar sensacionālu ziņu
– valdībā esot pieņemts teju
vēsturisks lēmums par obligātās iepirkuma
komponentes jeb, vienkārši sakot, OIK
atcelšanu!
Pirmā septembra diena daudziem
saistās ar mācību gada sākumu
un liek aizdomāties par izglītības
prestižu mūsu sabiedrībā. Šogad
būtiski ir arī tas, ka no 1. septembra tieši mēnesis palicis līdz 14.
Saeimas vēlēšanām.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.