Jaunās apkures sezonas atnākšana un ar to saistīto rēķinu aplūkošana un apmaksa nevienam vien liek nepatikā saraukt uzacis, sevišķi vēl tad, ja straujajam sadārdzinājumam nav sekojis adekvāts ienākumu pieaugums.
Latvijas iedzīvotāji bieži un nereti arī pamatoti kritizē gan valdošo koalīciju par haotisku lēmumu pieņemšanas procesu, gan jaunos politiskos spēkus par bezatbildību, kultivējot nevakcinēšanos pret Covid-19.
Vērojot valdības un ierēdniecības aizvien haotisko un brīžiem pat histērisko darbošanos Covid-19 apkarošanas jomā, visizteiktāk acīs krīt tas, ka, neskatoties uz pastāvīgām, daudzās stundās mērāmām krīzes vadības un cita veida svarīgām sanāksmēm, patiesībā ne valdībai, ne ierēdniecībai nav bijis un joprojām nav precīza rīcības plāna nevienā jomā.
Pēc veselības ministra piektdienas izlīguma (kā viņš pats to vismaz pasniedz) ar mediķu arodbiedrībām, kuras bija pieprasījušas Daniela Pavļuta (A/P) demisiju, valdība palikusi aizšautā stāvoklī, kad šķietams krīzes atrisinājums patiesībā nozīmē arī visai problemātisku šīs situācijas iekapsulēšanu, nevis atrisinājumu. Bet tas savukārt nesola valdības rīcībspējas palielināšanos.
Nedēļas vidū bez rezultātiem noslēdzās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme, kuras dalībnieki, līdzīgi kā pirms tam dalībvalstu premjerministri ES samitā, nespēja vienoties par ilgtermiņa pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai.
Nekad iepriekš politiķu un sabiedrības attiecībās plaisa, patiesībā dziļš un plats bezdibenis, nav bijusi tāda kā šobrīd. Pat neskatoties uz nu jau salīdzinoši necilā skaitā pārstāvēto valdošās koalīcijas politiķu vēl atlikušo atbalstītāju izmisīgajiem pūliņiem publiskajā vidē uzturēt kaut cik pamanāmu atbalsta fonu šai valdībai un politiķiem kopumā.
Diskusiju raidījumos un sociālo tīklu virtuālajos plašumos notiekošās kaujas pēdējā laikā vērpjas ap vakcinācijas tēmu. Kā jau bijis ar daudzām tēmām, arī šoreiz agresīvu pārspīlējumu netrūkst abu virzienu galējo radikāļu izpausmēs. Lai arī racionāla izvēle ir vakcinēties pret Covid-19, tas, ja kāds nav vakcinējies, nenozīmē, ka būtu noniecināms viss, ko šis cilvēks ir paveicis savā profesionālajā jomā. Taču pasludināt nevakcinēšanos par brīvības izpausmi un lamāt tos cilvēkus, kuri vakcinējušies, noniecinot viņu zināšanas un sasniegumus, arī ir visai destruktīva rīcība.
Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.
Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes speciālisti nosaukuši par situāciju drīzāk pasliktinošu, ar veselības ministru, kurš iestudētā fotosesijā apzvana viņa tiešas atbildības dēļ nesavakcinētus pensionārus, un ārlietu ministru, kurš šo jauko procesiju noslēdz, vienkārši nokrītot no Mēness un paziņojot, ka viņam amatā nu jau esot apritējuši desmit gadiņi.
Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".
Polijas un Briseles strīdam, kas pagājušā nedēļā īpaši asi izpaudās Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā, nebūt nav tikai viena puse, ko uzsver liberāli noskaņotie politiķi.
Saeimā šonedēļ nonāks vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ka tiem, kuri bez medicīniska attaisnojuma nav vakcinējušies pret Covid-19 un vēlāk saslimuši, pašiem būtu jāapmaksā savi ārstēšanās izdevumi.