Valdības lēmums paštestus pretēji iepriekš plānotajam no nākamās pirmdienas, 6. decembra, neieviest kā obligātus, bet ļaut brīvprātīgu to izmantošanu, nekādā ziņā nav vērtējama kā atpakaļgaita un ieklausīšanās ekspertu un sabiedrības kritikā.
Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.
Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apspriešana nenotiek, kļūtu spiesti par šo procesu runāt jau pilnīgi citiem vārdiem. Visvairāk paguva sarunāt opozicionāro zaļzemnieku pārstāvis, vienlaikus ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un līdz ar to arī SAB virzītājas – Nacionālās drošības padomes (NDP) – loceklis Māris Kučinskis.
Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka "dzimtene liesmās", caur A/P pārraudzīto Veselības un Aizsardzības ministriju aparātiem jau gadu tempā tiek bīdīti tādi miljonu iepirkumi, kādi miera laikos nebūtu iedomājami.
Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tādi esot būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.
Dati par ekonomisko sniegumu gan pasaulē, gan tepat Latvijā ir vērtējami pozitīvi, protams, neiztiekot bez atrunām. "Ņemot vērā apstākļus" nozīmē, ka pavisam nesen globālā tautsaimniecība ir pārdzīvojusi lielāko šoku kopš pagājušā gadsimta otrās un trešās desmitgades mijas. To var teikt par procentuālā krituma apmēriem, bet, ja rēķinātu zaudējumus absolūtos skaitļos izteiktās naudas vienībās, ļoti ticams, ka koronavīrusa atnākšana pasaulē būtu nodarījusi lielākos līdz šim zināmos postījumus.
Lielu Latvijas sabiedrības daļu pēdējās dienās ir šokējuši divi stāsti, kas šķietami apgāž valdības un veselības aprūpes speciālistu stāstu par to, ka vakcinācija pasargā no smagas Covid gaitas un nāves, un arī apgalvojumus, ka tad, ja tas tomēr notiek, ir jāvaino nopietnas blakusslimības. Viena ir ziņa par slēpošanas trenera Ingus Eiduka smago cīņu ar Covid un nāvi, pie kuras, iespējams, noveda ātrās medicīniskās palīdzības brigādes sākotnēji neprofesionāla rīcība, otra – par ģimenes ārsta no Liepājas Igora Stomas aiziešanu mūžībā no briesmīgās slimības. Abi bija tikai pusmūža vecumā un ar labu veselību.
Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.
Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas no aiznākamā gada būtiski palielinās dažu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, vairāk izskatās pēc neizmantotas iespējas kvalitatīvi argumentēt šī soļa nepieciešamību un kvalitatīvā likumdošanas procesā panākt patiesi tādu atalgojuma pieaugumu, kas risinātu Latvijas vēl aizvien būtiskāko problēmu – korupciju. Tai pretim noliekot tikai un vienīgi valsts pārvaldes algu nespēju konkurēt ar privāto sektoru
Pandēmijas dēļ arī šogad lielas valsts dibināšanas svētku svinības Latvijā tā īsti nebija iespējamas, un jāsaka, vīrusa agresīvās izplatīšanās dēļ tas noteikti arī bija pareizākais risinājums. Tomēr, atskatoties uz svētku nedēļu, mazliet var sajust rūgtuma piegaršu. Rūgtumu par to, ka, šķiet, mūsu valstī aizvien kādi ir vienlīdzīgāki, bet citi – mazāk vienlīdzīgi.
