Rīgai vērts piebremzēt
Rīgas dome uz Jauno gadu pamanījās rīdziniekiem sagādāt kārtējo nepatīkamo pārsteigumu un pati sev – kārtīgu sabiedrisko attiecību izgāšanos.
Dienas komentārs
Gadumijas runa ierēdņiem
Savā gadumijas runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja: "Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. [..] Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus."
Varbūt kļūs labāk
Mūsdienu mainīgajā sociālekonomiskajā vidē, īpaši vēl pēc Covid-19 pandēmijas rašanās, varbūtību loma kļūst aizvien lielāka, sevišķi, ja ir runa par to, kāds labklājības un ekonomikas jomā varētu būt nule kā iesācies gads.
Vēlēšanu gads pandēmijas laikā
Pandēmijas polarizētā gaisotne ir sliktākais iespējamais laiks, kad notikt Saeimas vēlēšanām, bet tieši tādā situācijā mūsu sabiedrība nenovēršami ir nonākusi.
2022. gadā – pret nabadzību
Noslēgumam tuvojas jau otrais gads, kura aktualitāte ir Covid-19 pandēmija. Saprotams, ka gadumijas pusnaktī pandēmija neizgaisīs un ar to nāksies sadzīvot arī turpmāk. To ņemot vērā, gan valdībai, gan kopumā sabiedrībai būtu vērts izvairīties no sakāpinātiem pārspīlējumiem.
Pasaules pārdalīšana Covid-19 pandēmijas ēnā
Covid-19 pandēmija, kas aizvadītajā gadā turpināja atrasties visas pasaules uzmanības centrā, ir savā ziņā aizēnojusi uzreiz vairākus citus notikumus, kuru nozīmīgums un sekas ilgtermiņā gandrīz nešaubīgi pārsniegs pandēmijas sekas.
Valsts vadītnespējas gūstā
Darba specifikas dēļ arī aizejošajā gadā regulāri sekoju amatpersonu un politiķu rīcībai, lēmumiem un komunikācijai ar sabiedrību saistībā ar Covid-19 radītās veselības un ekonomikas krīzes seku mazināšanu. Lai gan politiķi nevēlas atzīt, ka "kovidhaoss" divu gadu garumā galvenokārt ir viņu kļūdu un diezgan lielas neprasmes bēdīgais rezultāts, tomēr, manuprāt, reālā bilde skaidri to parāda ar ļoti daudziem piemēriem.
No sertifikāta līdz algām
Decembrī uz aizejošajā gadā pieņemtajiem lēmumiem atskatās dažādas institūcijas, un izņēmums nav arī Eiropas Parlaments (EP). Jāatgādina, ka EP no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ievēlēti 705 deputāti, un viņu vidū ir astoņi Latvijas pārstāvji.
Gads, ar kura sekām sadzīvosim ilgi
Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.
Sankciju dzelzs priekškars
Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.
Svētki neparastos laikos
Apstākļi, kādos tiek sagaidīti Ziemassvētki, gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir sarežģīti. Jaunais Covid-19 paveids omikrons ne tikai licis daudzviet pastiprināt ierobežojumus un apgrūtinājis starpvalstu ceļošanu, bet arī mazinājis cerības, ka jāiztur vēl tikai īss brīdis un pandēmija beigsies. Cilvēki, kuri iepriekš pauda, ka 11. janvāri, kas Latvijā ir ārkārtējās situācijas iespējamais beigu datums, uztver gluži kā oficiāli izsludinātu pandēmijas finālu, tagad atzīst, ka ziemas mēneši aizritēs Covid-19 risku ēnā un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, visticamāk, gaidāma vien pavasarī.
Krievija strauji paaugstina ģeopolitiskās likmes
Pagājušās nedēļas vidū Krievija nodeva ASV savus priekšlikumus, kādiem Maskavas redzējumā ir jāizskatās līgumiem par drošības garantijām starp Krieviju un ASV, kā arī starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi.