Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, likumsakarīga norise bija naftas cenu pieaugums pasaules preču biržās, ko pavadīja arī lielāki skaitļi degvielas uzpildes staciju cenrāžos.
Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
(NEPLP) lēmums slēgt
piekļuvi 71 tīmekļa vietnei,
jo tajās izplatītais saturs
rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai
drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju,
ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt
valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma
Ukrainā dēļ nopietni satrauc
rietumvalstis, ir Maskavai
atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja.
Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka
negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar
Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto
sankciju efektu.
Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.
Visu laiku runāju ar cilvēkiem, eju uz mītiņiem, lasu komentārus sociālajos tīklos un redzu, ka krieviski runājošajos Latvijas reģionos, pirmām kārtām Latgalē, ir ļaužu masa, kuri priecāsies par krievu tankiem. Un man ir bail.
Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.
Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.
Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.
Krievijas pagājušā gada decembrī
izvirzītais būtībā ultimāts
rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk
par divām nedēļām ilgstošais iebrukums
Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri
neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā
– mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu
dalību Ziemeļatlantijas aliansē.
Diemžēl nekādu pārsteigumu
neradīja Saeimas vairākuma
vakardienas lēmums noraidīt
opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli
degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.
Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.