Krievijas iebrukums Ukrainā nav mainījis faktu, ka ASV tieši Ķīnu uzskata par galveno ģeopolitisko pretinieci, un Baidena brauciens bija atgādinājums, ka par Pekinu nav aizmirsts. Vizītes galvenie mērķi bija sadarbības aktivizēšana pret Ķīnu vērstās QUAD partnerības (ASV, Austrālija, Japāna, Indija) ietvaros, paziņojums par Ķīnas ekonomisko ekspansiju ierobežojošas Indijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās struktūras (IPEF) izveides plāniem un apliecinājumu sniegšana sabiedrotajiem par ASV gatavību tos aizstāvēt arī ar militārām metodēm.
Ciešā saistībā ar iepriekšminēto, taču vienlaikus atsevišķi tikmēr atradās Taivānas jautājums, kam īpaša uzmanība tika pievērsta Baidena izteikuma dēļ, ka ASV aizstāvēs Taivānu ar militāriem līdzekļiem, ja Ķīna uzbruks salai. Pēc tam gan tika precizēts, ka ASV prezidents nav tā saprasts un ir domātas tikai ieroču un bruņojuma piegādes, kā arī cits atbalsts bez tiešas ASV bruņoto spēku līdzdalības. Kā to paredz amerikāņu Akts (likums) par attiecībām ar Taivānu. Pekinu šie skaidrojumi tomēr nepārliecināja – gan tāpēc, ka Baidens šādi nepārsakās pirmoreiz, gan tāpēc, ka līdzīgi signāli tradicionāli iedvesmo salas neatkarības piekritējus aktīvākai rīcībai.
Starp Taivānas galvenajiem politiskajiem spēkiem – iepriekš gadu desmitiem valdījušo Gomindanu un šobrīd pie varas esošo Demokrātisko progresa partiju (DPP), kas izteikti orientējas uz ASV demokrātiem, – pastāv radikāli atšķirīgi priekšstati par salas politisko nākotni. Gomindans atbalsta vienas Ķīnas politiku un apvienošanos ar Pekinu pēc principa "viena valsts – divas sistēmas", bet DPP mērķis ir Taivānas pilnīga valstiskā neatkarība. Abu partiju iekšienē, protams, ir savi radikāļi un mērenie, taču stratēģiskos mērķus tas nemaina.
Savukārt Pekina cer panākt Taivānas atgriešanos Ķīnas sastāvā ar politiskām metodēm, militāru ekspansiju atstājot ārkārtējam gadījumam. Par tādu reāli var kļūt tikai Taivānas pilnīgas valstiskās neatkarības pasludināšana, citas darbības pie tik radikāla Pekinas soļa novest nevar. Turklāt arī tad ir šaubas par Ķīnas gatavību sākt karu, jo līdz šim Pekinas kareivīgums izpaudies tikai vārdos. Cits jautājums, ka arī mēģinājums pārliecināties, vai šis pieņēmums atbilst patiesībai, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ne tuvu nav labākā ideja.