Vispirms jāuzsver pozitīvais. Latvijā atbalsts Ukrainas bēgļiem ir sniegts gan valsts, gan pašvaldību līmenī, turklāt ir iesaistījušās nevalstiskās organizācijas, kā arī uzņēmumi un iedzīvotāji. Latvijas sabiedrība dara tik daudz, cik ir tās spēkos, tāpēc noniecināt sevi un savu valsti nav nekāda pamata.
Problēma ir saistīta ar ko citu, respektīvi, ar smagnējo lēmumu pieņemšanas procesu politiskajā elitē. Situācija, kad noslēdzas līdzšinējais bēgļu atbalsta modelis, bet nākamais modelis vēl nav ieviests, ir tikai viens no piemēriem. Tāda pati vilcināšanās redzēta, gan risinot Covid-19 pandēmijas radītās problēmas, gan reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu. Rodas iespaids – politiskā elite tic, ka tad, ja kādu sarežģījumu ignorēs, šis sarežģījums pats no sevis izzudīs. Iespējams, šāda taktika strādā gadījumos, kad ir runa par populistisku opozicionāru klaigāšanu, jo sabiedrībai var vienkārši apnikt klausīties klaigātājos, taču, ja ir runa par situācijām, kas prasa praktisku rīcību, tad realitātes ignorēšana neko labu nedod.
Minētajā LTV1 raidījumā pieredzējušais Jaunās Vienotības politiķis Ainars Latkovskis godīgi atzina: "Līdz šim mūsu bēgļu politika ir bijusi tāda, ka mēs esam izvairījušies no bēgļu uzņemšanas [..], bet jaunu politiku mēs neesam definējuši." Iepriekš Latvijai kara bēgļu uzņemšana tiešām nebija aktuāla, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis apstākļus, un mūsu valstij ir īstais laiks "definēt jaunu politiku". Taču vēl jo svarīgāk mūsu politiskajai elitei un augstākajai ierēdniecībai būtu atzīt, ka jāmaina veids, kādā tiek reaģēts uz dažādām krīzēm. Protams, demokrātijas apstākļos lēmumu pieņemšana nekad nebūs ātra. To apliecina ES institūcijas, kuru ikdienas darba ritms mēdz būt šokējoši gauss, taču gan Covid-19 uzliesmojuma laikā, gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES apliecināja, ka krīzes brīžos spēj mobilizēties.
Saprotams arī, ka publiskais sektors atšķiras no privātā biznesa, kur uzņēmuma vadītājs var pateikt "Darām tā!" un kur viņam jārēķinās vien ar to, lai no uzņēmuma nenovērstos klienti, darbinieki un sadarbības partneri. Tomēr, ja atkal un atkal vērojams, ka mūsu valdību raksturo lēna lēmumu pieņemšana, vismaz savas darbības noslēdzošajā posmā šī valdība varētu izrādīt operatīvāku rīcību.