Krievijas attaisnotājiem politikā nav vietas
Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības ir padarījuši tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) darbu, kurš par kādu samilzušu problēmu nelikās zinis jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma.
Dienas komentārs
Aktuālāka kļuvusi drošība
Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.
Liberālisms un nacionālā identitāte
Ietekmīgā starptautiskās politikas izdevuma "Foreign Affairs" jaunākajā numurā lasāms interesants mūsdienu liberālisma guru Frensisa Fukujamas raksts, kura saturu vislabāk atspoguļo tā apakšvirsraksts – "Liberālismam vajadzīga nācija".
Nodoklis nabagajiem
Kara krīze un ar to saistītais inflācijas pieaugums var radīt jautājumus par to, vai būtu nepieciešams ieviest kādus pasākumus, kas palīdz saglabāt mājsaimniecību un uzņēmumu maksātspēju.
Vērtē darbu, nevis partiju
Uzņēmēji ministrus vērtē pēc profesionālā veikuma, nevis pēc politiskās partijas. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nesen publiskotajiem aptaujas datiem.
Stukāna negods
Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūras vārds ne visai pozitīvā gaismā tiek locīts divu dažādu notikumu kontekstā, taču, manuprāt, abas šīs lietas nedara godu ne Ģenerālprokuratūrai kopumā, ne arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Proti, runa ir par vairākus gadus senu notikumu Latgales pusē, kad policija veica kratīšanu sirmgalves īpašumā, kuras laikā nogrieza, sakrāmēja maisos un aizveda visas kundzes piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes, jo nez kādēļ likumsargiem kaņepes acīmredzot šķita "narkotiski aizdomīgas".
Kustības Par! lozungs: "Mēs nekaunamies!"
Sestdien notikušā Kustības Par! kongresa lēmums par spīti nelegālās finansēšanas, azartspēļu un citu aizkulišu saimniecisko interešu lobēšanas skandāliem palikt vienā politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA) nav ne pārsteidzošs, ne negaidīts, ne politiski tik ārkārtīgi nozīmīgs, lai tam pievērstu milzu uzmanību. Ja vien šis veidojums sevi neiedomātos par labas politiskās prakses un vērtību etalonu, ko nekautrēdamies joprojām tiražē.
Populisma gaisotnē
Kardināli saasinoties Rietumu pasaules attiecībām ar Krieviju tās īstenotās agresijas pret Ukrainu dēļ, daudzu pasaules, bet jo īpaši Eiropas, valstu dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir atteikšanās no Krievijas energoresursiem: dabasgāzes, naftas, oglēm. Ekonomisko attiecību saraušanas sākšanas sekas mēs jau redzam šodien, ieskatoties pirkumu čekos, rēķinos un arī naudas makos, kuru saturs šodien izsīkst daudz straujāk.
Eiropai neiztikt bez sava kodolvairoga
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ apvienotās Eiropas vadošajās valstīs sākas diskusijas, par kuru rezultātu var kļūt pašas fundamentālākās izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā daudzu desmitgažu laikā. Kā liecina publikācijas uzreiz vairākos plašsaziņas līdzekļos, lai arī pagaidām teorētiski, tomēr tiek apspriesta Eiropas nepieciešamība pēc sava kodolvairoga.
Sava valoda jāsargā pašiem
Krievijas sāktais karš Ukrainā jau
gandrīz divus mēnešus atbalsojas arī Latvijā, aktualizējot
senas problēmas mūsu valstī.
Viena no tām ir latviešu valodas reālā situācija uz krievu
valodas lietošanas fona.
Bordāna un Staķa "fiksie" pseidorisinājumi
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideja rīkot referendumu, lai it kā noskaidrotu sabiedrības viedokli par padomju "atbrīvotājiem" veltītā monumenta demontāžu Pārdaugavā, ir nekas vairāk kā izmisušās, savu identitāti izšķērdējušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kārtējais mēģinājums ar tukšiem saukļiem radīt darbīguma un drosmes iespaidu.
Negatavība augstai cenai
Nupat publiskotas Morning Consult vairākās Eiropas valstīs veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka nevienā no tām nav iedzīvotāju vairākuma atbalsta sankcijām pret Krievijas naftas un gāzes eksportu gadījumā, ja šīs sankcijas izraisīs energoresursu cenu kāpumu. Kopumā sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru tās karaspēka iebrukuma Ukrainā dēļ, pat ja tās novedīs pie cenu palielinājuma, atbalsta ap trešdaļa eiropiešu, kamēr ASV šis rādītājs ir 55%.