Tas gan arī liecina, ka šo nacionāļu dilemmu ir pamanījuši arī viņi paši. Tiesa, visspilgtāk tas izpaudās nevis caur distancēšanos no pašmāju populistiem, bet caur eiroparlamentārieša Roberta Zīles skaidrojumu, kādēļ NA nav pārstāvēta Varšavā šajā nedēļas nogalē notikušajā Eiropas konservatīvo, nacionālistu un populistu partiju līderu konferencē: "NA saglabās atbalstu konservatīvismam Eiropas politikā, bet nesadarbosimies ar tiem, kas ģeopolitiski domā citādi."
Visticamāk, atzīstot, ka NA nav jātaustās pēc identitātes un jauna vēlētāja, vien jāmotivē nacionāli noskaņotie vēlētāji ierasties rudenī uz Saeimas vēlēšanām, NA līdera amatā pārvēlētais Raivis Dzintars vēlējās pateikt ko glaimojošu par savu partiju. "Vēlētāju aktivitāte būs zema, vēlēšanu iznākumu un politisko salikumu ietekmēs nevis vairākums, bet motivētākā pilsoņu daļa," atklāti prognozēja Dzintars, vienlaikus caur šo atziņu neslēpjot, ka šī brīža sabiedrības sašķeltībā NA jūtas tīri komfortabli.
Tam gan pretī runāja Saeimas deputāta, NA valdes locekļa Jāņa Dombravas atzītais, ka Covid-19 tēma sašķēlusi latviešus un arī nacionālistus, tādēļ "jāiet prom no baiļu propagandas", jo latvieši, nacionālisti – "tie visi ir mūsējie". Neizskanēja gan risinājums, kā tieši NA domā noņemt no dienaskārtības šo priekšvēlēšanu faktiski jau sāktajā kampaņā pagaidām dominējošo Covid-19 tēmu, kuru ekspluatē populisti, iebrizdami arī konservatīvajā elektorāta daļā.
Visai šaurā redzesleņķī tverto NA optimismu nedaudz piezemēja Zīles piesardzība, ka inflācija un enerģētiskās krīzes sekas cilvēku prātus un vēlēšanu rezultātus var ietekmēt vairāk nekā ģeopolitiskie jautājumi un ārpolitika. Lai gan teju katrs runātājs un pārvēlētās valdes loceklis ar gandarījumu atzīmēja, ka NA šajā valdībā ir bagāta ar divām tautsaimnieciski ietekmīgām – Ekonomikas un Zemkopības – ministrijām, tikai Zīle nāca ar brīdinājumu par atbildību, ko tas nes priekšvēlēšanu periodā, ja šis resurss neatspoguļosies darbos, ko parādīt vēlētājiem. Ja NA nespēšot caur šīm abām ministrijām ietekmēt Latvijas lēmumus tai obligātā Eiropas Savienības zaļā kursa ietvaros, kas draud ar lielai sabiedrības daļai nepaceļamām izmaksām, ja Latvijas zaļais kurss nebūšot pragmatisks un saprātīgs, vēlētājs NA nenoticēšot.
Tas, kas kongresa jau tā īsajās un mazskaitlīgajās debatēs tika apiets vispār, bija jelkāds valdības darba, koalīcijas peripetiju un citu pie varas esošo partiju iztirzājums. Daļēju atbildi, kādēļ tāda taktika, sniedza NA valdes loceklis, zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis. Aiziet no valdības nozīmētu sevi izslēgt no spēles un "sajust sevī Gobzemu, sēdēt kopā ar Gobzemu, Stepaņenko un pārējiem valsts ienaidniekiem".
Kopumā kongresa debates atstāja iespaidu par NA kā stabilu, bet tomēr tikai nišas partiju, kura jūtas komfortabli seklos ūdeņos un no tā nekautrējas