Drīz ar siltu laiku, putnu dziesmām un saulīti debesjumā pavasaris atnāks uz palikšanu. Taču jaukais laiks nāk arī ar biežāku dzīvnieku traumatismu, un šis gads nav izņēmums.
Jocīgie, dzīvespriecīgie, nelokāmie un spraunie korgiji iekrīt sirdī ar pirmo acu uzmetienu. Tā bija arī ar mani, kad pirms gadiem piecpadsmit meklēju sunīti un, darba gaitās nokļuvusi korgiju audzētavā, nodomāju – o, šitādu gribu! Audzētavas saimniece mani prātīgi atrunāja: "Šis suns nebūs tavs. Raksturi nesapasēs. Korgijs ir valdonīgs. Gribēs skaldīt un valdīt, un tu viņam pakļausies. Nebūsiet laimīgi." Paldies Dievam, man pietika prāta paklausīt. Taču Velsas korgiji man joprojām patīk – tādi mazi čemodāniņi uz īsām kājelēm.
Nelabu nodomu māktam cilvēkam, vēlā vakara stundā ieraugot uz ielas vai nomaļā vietā Baibu Ķezberi ar viņas divus gadus veco boserona šķirnes kuci Zoru, ieteicams pierauties un steigšus mainīt kustības virzienu. Zoras iespaidīgais un stiegrais augums iedveš bijību, bet sunim uz ģīmja nav rakstīts, ka patiesībā boserons ir uzmanīgs, mīļš un draudzīgs cilvēka kompanjons. Protams, ja vien netiek ļauts izpausties šķirnei raksturīgajām valdonīgajām rakstura iezīmēm.
Dodoties uz interviju, nolemju Roberta Koļcova taksim Tobītim uzdāvināt kaut ko mīļu. Izvēlos savas Beibes iecienīto rotaļlietu zaķi no izturīga materiāla. Sunīte ar to spēlējusies bērnībā, tagad mantiņa viņu vairs neinteresē. Uzminēju. Tobītim zaķis uzreiz dikti iepatikās. Mākslinieks nosmējās:"«Saderam, Tobis to ātri safrēzēs!" Labi, ka nesaderēju. Jau intervijas laikā Tobis no rotaļlietas dabūja laukā skanīgo pīkstuli.
Rīgas zoodārzs ir viens no labākajiem Eiropā, kur vienmēr ko jaunu skatīt. Pelēkā rīta stundā zoodārza teritorijā apmeklētāju vēl maz, arī dzīvnieki kaut kur laiskojas, tikai kamieļpāris, sānus viens otram piespieduši, mierīgi gremo, kā apmaldījies šajā pasaulē izskatās uz soliņa uzkāpušais pāvs, aplokā rāmi ganās ziemeļbrieži. Zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns vedina uz pirmo apskates objektu – pēc rekonstrukcijas atvērto dzīvnieku karantīnas bloku.
Lai izprastu, kā cīnīties ar alerģiju, svarīgi saprast jēdzienu "alerģijas slieksnis". Pieņemsim, ka dzīvnieks ir alerģisks pret kādu no barības sastāvdaļām, bet alerģija nav tik spēcīga, lai izpaustos ar niezi un ādas problēmām – dzīvnieks ir alerģisks, bet to nevar redzēt.