Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā prezentējām Valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, kas ierakstītas valdības deklarācijā.
Jaunā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ideja par mācību gada pagarināšanu atzinību skolotāju un Dienas ekspertu vidū negūst. Tas esot pietiekami sarežģīts process, lai vienā mirklī tik radikāli mainītu skolu darbu.
Pirmdien un otrdien izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi un prioritātēm izglītības sistēmas sakārtošanā, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžetā nav paredzējusi nekādus budžeta dotāciju samazinājumus augstākajai izglītībai, turklāt ir radusi iespēju kompensēt iepriekšējo gadu budžeta samazinājuma ietekmi 155 790 latu apmērā, tā ceturtdien, tiekoties ar Rektoru padomes pārstāvjiem, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Sešus gadus vecie bērni intelektuāli būtu gatavi sākt pirmklasnieka gaitas, bet vispārizglītojošo skolu piedāvājums pagaidām vēl nav gana labs, lai bērnus pirmsskolas izglītības iestādes šajā vecumā virzītu izglītībai skolā. To otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa (ZRP) rosinājumu skolu direktorus iecelt uz noteiktu laiku portāla Diena.lv aptaujātie direktori uztvēra dalītām jūtām. Talsu Valsts ģimnāzijas (TVĢ) direktors Gundars Sebris uzskata, ka tas ir vērā ņemams priekšlikums, taču citi uzsver - direktoriem rutīna nemaz nevarot iestāties, jo par savu darbu jāatbild kā skolotāju kolektīva, tā vecāku un skolēnu priekšā.
«Interaktīvajām tehnoloģijām jau pārskatāmā nākotnē jākļūst tikpat pašsaprotamām, kādas šobrīd ir grāmatas, burtnīcas, pildspalvas. Proti, to izmantošanai jābūt mācību procesa pamata bāzei,» Dienai pauž izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš norāda, ka jau šīs Saeimas laikā varētu pieaugt interaktīvo mācību materiālu īpatsvars, taču nodrošināt datoru katram skolēnam, kā šogad tas izdarīts Polijā, ministrs nesola.
Nākamajā gadā finansējums skolotāju atalgojumam nesamazināsies, šodien pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Ingrīdas Mikiško tikšanās paziņoja ministrs.
Lai gan viens birokrātijas slogs no skolu pleciem netiks noņemts, jo valdība vienojusies neatteikties no skolu akreditācijas, jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis saka - tas nav uz ilgu laiku. Viņš uzskata, ka pāris gadu laikā varētu ieviest jaunu mehānismu, kā vērtēt skolu kvalitāti. Jaunajā mehānismā galveno lomu varētu spēlēt nevis kādi «kontrolieri» no valsts puses, bet gan no pašu pedagogu profesionālajām organizācijām. Atteikšanās no akreditācijas ir jautājums, kurā ar ministru ir vienisprātis arī pedagogi.