Kredītportfeļa kvalitāte nav pasliktinājusies
PrivatBank valdes loceklis Matīss Krištobans intervijā Rūtai Kesnerei par attālināto apkalpošanu kā banku nākotni.
Uzņēmēja Diena
Vajag piedāvājumu tūristiem arī ziemā
Šajā gadā, kad starptautisko ceļojumu segmentu Covid-19 pandēmija ir iedragājusi ļoti pamatīgi, vietējā tūrisma segmentā vismaz vasarā situācija ir bijusi daudz optimistiskāka.
Faktorings. Kas tas īsti ir?
Kopējais faktoringa apjoms Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājies par 30%, 2019. gadā sasniedzot 805 miljonus eiro, liecina starptautiskās faktoringa asociācijas Factors Chain International dati. Tomēr faktoringa izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Turpinām slīdēt dziļākā deflācijā
Lēnāki ekonomikas apgriezieni deldē cenas, kas redzamas veikalos un pakalpojumu cenrāžos.
Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt
Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.
Dzīvojam visai sabalansēti
Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.
Aizvien pieaugošu risku ēnā
Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.
Īstermiņa darbs kā pēdējais salmiņš?
Lai gan vārds "haltūra" jeb īstermiņa darbs parasti asociējas ar ēnu ekonomiku un neoficiālu samaksu "uz rokas", pašlaik šī paradigma mainās, jo arvien biežāk iespējams "haltūrēt" oficiāli – noslēdzot līgumu, maksājot nodokļus un saņemot algu bankas kontā.
Krāt iespējams, izmantojot dividendes
Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.
Covid-19 vairo skepsi pret iebraucējiem
Blīvi apdzīvotajā Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā ir aktualizējusies diskusija par rasismu sabiedrībā, polarizējot iedzīvotājus "maltiešos" un "ārzemniekos". Politiķiem nākas spert noteiktus soļus, lai novērstu ekspluatāciju darbavietās un mazinātu naida runu.
Tirgotāju uzvaras turpinās
Sekojot iepriekšējo mēnešu pozitīvajām tendencēm, arī septembrī Latvijas mazumtirdzniecības sektors uzrādījis kāpumu. Turklāt statistika liecina, ka tirdzniecības pieauguma tempi turpina kļūt straujāki, bet pārdošanas apjomi ievērojami apsteidz pirmskrīzes mērogu. Tā kā citu lielo ekonomikas nozaru sniegums atpaliek, pieaug tirdzniecības nozares devums Latvijas tautsaimniecībā.
Ikviens uzņēmums var ciest no krāpniecības
EY partneris, Izmeklēšanas un integritātes pakalpojumu prakses vadītājs Baltijā Jānis Kauliņš intervijā Magdai Riekstiņai.