Pēdējā laikā aizvien biežāk dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka iedzīvotāju labklājības līmenis krītas, līdzi nesot gan neapmierinātības pieaugumu, gan arī dažādus riskus, kas galu galā var kavēt valsts ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.
Ir tādas rokdarbnieces, kuras vienā vakarā kā līgot nolīgo zeķu pāri, bet daudziem cilvēkiem adīšana vispār šķiet kā nesaprotama, nezināmas valodas ābece.
Lai gan Maltas Republikā pērnā gada novembrī bezdarba līmenis sasniedza 4,8%, tas joprojām ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņa rādītājiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Novembrī ES valstu vidējais bezdarba līmenis bija 7,5%, bet eirozonas valstīs – pat 8,3%.
Portugāles galvaspilsētas Lisabonas centrā esošā arka šā gada pašā sākumā tika izgaismota dzeltenā un zilā krāsā. Tās ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās krāsas, un spoži mirdzošā arka, kas atrodas Lisabonas slavenās gājēju ielas Rua Augusta galā, netālu no Težu upes, simboliski norādīja uz to, ka 1. janvārī sākās Portugāles prezidentūra ES Padomē.
Covid-19 pandēmijas izraisītie satricinājumi ievērojami atšķiras no citām ekonomikas krīzēm, un tas ir jūtams arī vērtspapīru tirgū. Peļņas iespējas varam atrast Latvijas vai vismaz kopējā Baltijas akciju tirgus mērogā, un šis piedāvājums var šķist interesants tāpēc, ka atsevišķi vērtspapīru tirgus starpnieki ir atcēluši komisijas maksas darījumiem vietējā tirgū, tā padarot to pievilcīgāku.
Līdzīgi daudziem citiem biržas tirgotajiem finanšu aktīviem arī nafta pēdējā laikā ir piedzīvojusi visai strauju cenu kāpumu. Daudzi faktori, kas veicina cenu pieaugumu šiem finanšu instrumentiem ir visai līdzīgi un pamatā saistīti ar globālās ekonomikas atgūšanos, tajā skaitā uzsāktā vakcinēšanās pret Covid-19, kas atkal paver iespēju cilvēkiem pulcēties un ceļot, lielākas ekonomiskās jaudas, kā arī centrālo banku īstenotie tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, kas samazina ieguldījumu atdevi konservatīvajiem ieguldījumu veidiem, tādējādi liekot investoriem meklēt riskantākas investīcijas, tajā skaitā uzņēmumu akcijas un naftas kontraktus
Lai gan Itālijas sala Sicīlija, tāpat kā vairums pasaules tūrisma pērļu, šoziem ir visai klusa un tukša, tā ar optimismu krāj spēkus pēcpandēmijas tūrisma uzplaukumam. Pašlaik Sicīlijai ļoti nepieciešams ikviens tūrists, jo tūrisms ienes būtiskus līdzekļus salas budžetā. Tomēr vienlaikus salinieku veselība ir pirmajā vietā, tāpēc visā Sicīlijā ir jāievēro stingri Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesti ierobežojumi.
Ziņa par vakcinēšanos pret Covid-19 ir priecīga ne tikai no slimības ierobežošanas viedokļa, bet arī tādēļ, ka tā rada optimismu par tautsaimniecības atveseļošanos no krīzes, sevišķi iepriecinot investorus biržās, kuriem, pērkot kompāniju akcijas vai preču izejvielas, rodas iespēja tikt pie peļņas.
Neraugoties uz to, ka 2020. gads Latvijā noslēdzās uz pesimistiskas nots saistībā ar aizvien straujāku Covid-19 izplatību, kas cērt un vēl cirtīs robus mūsu valsts tautsaimniecībā arī 2021. gadā, tomēr nav pamata tikai pesimismam vien. Līdzīgi kā 2020., arī 2021. gads, visticamāk, būs ekonomisko kontrastu gads gan tad, ja aplūkojam iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas pa ceturkšņiem, gan arī tad, ja salīdzinām, cik labi vai slikti veicas dažādām tautsaimniecības nozarēm.