Saeima rudens sesijā ir apņēmusies arī galīgajā lasījumā pieņemt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kuru parlaments ceturtdien atbalstīja otrajā lasījumā. Tas nosaka veselības finansēšanas sistēmas principus, paredzot, ka 2020. gadā finansējums veselības aprūpei sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Veselības finansēšanas likumprojektu, neiekļaujot tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados.
Latvijā veselībpratības stiprināšanai nepietiekami ir izmantota izglītības sistēma, secināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā Dzīves meistarība un informācijpratība par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.
Tuvojoties obligātajam e-veselības lietošanas sākšanas termiņam, jau vairāk nekā 60% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumus par e-veselības lietošanu, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina no veselības aprūpes minimālā pakalpojumu groza izņemt ģimenes ārstu pakalpojumus, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja bijusī veselības ministre un kameras pārstāve Ingrīda Circene.
Divi gadi - vidēji tieši tik daudz laika prasa diagnozes noteikšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Ideālajā situācijā autisms bērnam būtu jāatklāj līdz 18 mēnešu vecumam, svētdien vēstīja LNT raidījums Ziņu TOP 10.
Veselības ministrija (VM) un Veselības inspekcija (VI) ar neskaidrajām ģimenes ārstu pārbaudēm sabojāja tā sauktā "zaļā koridora" ideju, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Ministres Andas Čakšas laikā Veselības ministrijā ir mainīti divi valsts sekretāri. Būtiski, ka vienu no viņiem, Kārli Ketneru, izraudzījās pati Čakša. Pamatots ir jautājums - vai pašas ministres virzītu kandidātu piemeklēs tāds pats liktenis kā iepriekšējos?
Tā dēvētais zaļais koridors jeb iespēja ātrākos termiņos saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tagad būs pieejams plašākam pacientu lokam – jau esošajām 11 izplatītākajām vēža lokalizācijām, uz kurām attiecās zaļā koridora statuss, tagad pievienota aknu, žultsceļu un žultspūšļa, kā arī ādas (melanomas), centrālās nervu sistēmas, lūpu, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnoze, trešdien lasāms laikrakstā Diena.
Iepazīstoties ar budžeta projektu, ar pārsteigumu konstatēju, ka Paskaidrojumu par 2018. gada budžetu 29. Veselības ministrijas sadaļā, 797. lpp. atspoguļotais Veselības aprūpes finansējums 2016.-2020. gadā vēl ar vien svārstās tradicionālajās 800 miljonu robežās: 2016. gadā – 799 713 478 eiro; 2017. gadā – 785 676 280 eiro; 2018. gadā – 809 750 255 eiro; 2019. gadā un 2020. gadā – 802 055 995 eiro. Un tālāk dokumentā arī visa 2018. gada veselības budžeta detalizācija (cik konkrēti būs ambulatorai, stacionārai aprūpei, mediķu algām, rezidentu apmācībai, rehabilitācijai u.t.t.) tiek veikta no tradicionālajiem 800 miljoniem. Taču Veselības un Finanšu ministriju prezentācijas nemitīgi runa par citiem skaitļiem, kuri izriet no Veselības budžeta pieauguma par 200 miljoniem eiro 2018. gadā. Kur tad budžeta likumprojektā ir apslēpts šis pieaugums?
Pašreizējais slimnīcu finansēšanas modelis paredz līdzīgu attieksmi pret universitātes līmeņa slimnīcām un cita līmeņa slimnīcām, kaut arī ārstēšana un aprūpe ļoti atšķiras, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
